Ilgtermiņā Ukrainā notiekošā kara saasinātas problēmas neizraisīs Krievijas sabrukumu, taču, visticamāk, iekšpolitiski un ārpolitiski to novājinās, pagājušā gada darbības pārskatā secinājis Satversmes aizsardzības birojs (SAB).
SAB norādījis, ka karš ir nopietns sociāls, ekonomisks un politisks pārbaudījums jebkurai valstij. Ilgstošai karadarbībai var būt tālejošas sekas, un Krievija nav izņēmums.
Krievija līdz šim ir spējusi mīkstināt karadarbības tūlītējo ietekmi uz ekonomiku un iekšpolitisko stabilitāti, tomēr valsts uzmanība un resursi ir koncentrēti karam, atstājot novārtā citus ilgstošus problēmjautājumus. Jo ilgāk Krievija būs iesaistīta karadarbībā, jo vairāk samilzīs problēmas, kas ilgtermiņā potenciāli novājinās Krieviju kā iekšpolitiski, tā ārpolitiski, norāda SAB.
Ekonomika ir viena no jomām, kurā Krievija ilgtermiņā saskarsies ar izaicinājumiem. Pašreizējā ekonomiskā stabilitāte un noturība pret Rietumvalstu sankcijām ir panākta, ierobežojot resursus tautsaimniecības un sabiedrības labklājības ilgtermiņa attīstībai, skaidro SAB.
Militārie tēriņi balsta Krievijas ekonomiku, bet civilais sektors stagnē, uzsver birojā. Rietumvalstu sankcijas ierobežo un ievērojami sadārdzina moderno tehnoloģiju un to detaļu importu, apgrūtinot Krievijas rūpniecisko attīstību. Ir zema iespējamība, ka īstermiņā Krievijas ekonomika varētu sabrukt, tomēr ilgtermiņā valsts tehnoloģiskā attīstība un konkurētspēja, visticamāk, mazināsies, teikts pārskatā.
SAB vērtējumā Krievija arvien vairāk tehnoloģiski un ekonomiski atpaliks no citām pasaules lielvarām - ASV, Ķīnas, Indijas un Eiropas Savienības.
Karš un ar to saistītā nedrošība ir vēl viens trieciens jau tā sliktajām demogrāfijas tendencēm - saskaņā ar Krievijas Statistikas dienesta aplēsēm, neņemot vērā karā kritušo skaitu un migrāciju, valsts iedzīvotāju skaits nākamo 20 gadu laikā samazināsies par 5% līdz 11%.
SAB prognozē, ka tas vēl vairāk saasinās darbaspēka trūkuma radītās problēmas. Komunālās un kritiskās infrastruktūras uzturēšanai jau tagad trūkst gan darbinieku, gan finanšu resursu. Infrastruktūras degradācijas rezultātā ir būtiski pieaudzis komunālo avāriju skaits, skaidro birojā.
Tāpat Iekšlietu ministrijas struktūrās jau šobrīd trūkst 20% no nepieciešamajiem darbiniekiem, zināja teikt SAB.
Darbaspēka trūkumu neatrisinās arī varbūtēja miera vai pamiera Ukrainā noslēgšana. Ļoti iespējams, liela daļa karā iesaistīto karavīru netiks demobilizēti, ņemot vērā Krievijas plānus palielināt bruņoto spēku personāla skaitu un nepieciešamību pēc pieredzējušiem karavīriem, pieļauj SAB.
Savukārt demobilizētie karavīri, neraugoties uz kara iznākumu, gandrīz droši kļūs par Krievijas ilgtermiņa iekšpolitisko problēmu, norādīts pārskatā. Krievijai jau pašreiz ir grūtības sabiedrībā reintegrēt demobilizētos karavīrus, it īpaši bijušos ieslodzītos, kuri rada noziedzības un sabiedriskās kārtības problēmas, secinājis SAB.
Ilgtermiņa riskus valsts iekšējai drošībai rada arī drošības dienestu koncentrēšanās uz sabiedrības kontroli un karu Ukrainā, atstājot novārtā citus iekšējā apdraudējuma riska faktorus, vērtē SAB. 2024.gadā Krievijas Iekšlietu ministrija konstatēja augstāko smago un sevišķi smago noziegumu skaitu pēdējo 13 gadu laikā.
Kā pieauguma iemesli minēti karš Ukrainā, bijušie noziedznieki, kas atgriezušies no frontes, nabadzība, ekstrēmisms un terorisms. Smagu un sevišķi smagu noziegumu iespējamību palielina arī kara radītā plašākā pieeja nelegāliem ieročiem un sprāgstvielām, uzsver birojā.
Kaut arī Krievija kara ietekmē nav starptautiski izolēta, tās pozīcijas ir vājinājušās, padarot valsti jūtīgāku pret ārēju spiedienu. Šobrīd Krievija vismaz daļēji ieņem lūdzēja lomu, it īpaši attiecībā pret lielvalstīm, piemēram, Ķīnu un Indiju. Tas ļauj minētajām valstīm attīstīt sadarbību ar sev izdevīgākiem nosacījumiem, secinājis SAB.
Piemēram, Indija un Ķīna iegādājas Krievijas naftu un gāzi par ievērojami zemāku cenu, izmantojot Krievijas nepieciešamību pēc energoresursu noieta tirgiem.
"Gandrīz droši, ka šobrīd Krievijai ir ierobežoti resursi un gatavība novērst šīs un citas kara saasinātās problēmas. Prioritāte ir karš un militārās vajadzības. Ilgtermiņā šīs problēmas neizraisīs Krievijas sabrukumu, taču, visticamāk, iekšpolitiski un ārpolitiski novājinās Krieviju," teikts pārskatā.
Ļoti iespējams, ka, turpinoties karam, Krievijas ekonomika kļūs mazāk konkurētspējīga, kritīsies sabiedrības labklājības līmenis, pasliktināsies drošības situācija, attīstīsies organizētā noziedzība, kā arī turpinās samazināties Krievijas starptautiskā ietekme, norādījis SAB.
Rietumvalstīm ilgtermiņā jārēķinās ne tikai ar ārēji agresīvu, bet arī dažādu iekšēju problēmu nomāktu Krieviju. Tas var radīt plašāku nestabilitāti ne tikai Krievijā, bet arī ārpus tās robežām, teikts pārskatā.
SAB ir viena no trim Latvijas valsts drošības iestādēm, kas likumā noteiktā kārtībā veic izlūkošanu un pretizlūkošanu, klasificētās informācijas aizsardzību, kā arī veic un kontrolē klasificētas informācijas apmaiņu ar starptautiskām organizācijām.