ANO Drošības padomei pirmo reizi izdodas pieņemt rezolūciju par karu Ukrainā; Eiropa šo lēmumu neatbalsta
ANO Drošības padome (DP) pirmdien pieņēma ASV ierosinātu rezolūciju par kara izbeigšanu Ukrainā, kurā netika kritizēta Maskavas agresija pret Kijivu.
Rezolūcija "Ceļš uz mieru" ("The Path to Peace") tika pieņemta ar 10 balsīm "par", nevienai DP loceklei nebalsojot pret un piecām atturoties.
Starp DP loceklēm, kas balsoja "par", bija ASV, Krievija un Ķīna.
Balsojumā atturējās visas piecas DP dalībvalstis no Eiropas - Francija un Lielbritānija, kurām ir veto tiesības DP, kā arī Slovēnija, Dānija un Grieķija.
Rezolūcija "aicina uz ātru konflikta izbeigšanu", nevainojot Krieviju tā uzsākšanā un nepieprasot Krievijas karaspēka izvešanu no okupētajām Ukrainas teritorijām.
Vairāki grozījumi rezolūcijas tekstā, kurus ierosināja Krievija un Eiropas valstis, netika pieņemti.
Šī bija pirmā reize, kad ANO DP izdevies pieņemt rezolūciju par karu Ukrainā.
Dažas stundas pirms tam ANO Ģenerālā asambleja pirmdien pieņēma rezolūciju, kurā pausts atbalsts Ukrainas teritoriālajai integritātei, neraugoties uz stingro pretestību no Vašingtonas puses, kas uzstāja uz savu formulējumu, kurā Krievija netika vainota karā un nebija minētas Ukrainas robežas.
93 dalībvalstis balsojumā par Eiropas atbalstīto dokumentu baloja "par", 18 "pret", bet 65 atturējās. Vašingtona nostājās Maskavas, kā arī Krievijas sabiedroto Baltkrievijas, Ziemeļkorejas un Sudānas pusē, balsojot pret.
Tekstā, kas guva daudz mazāku atbalstu salīdzinājumā ar iepriekšējām ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijām par karu, tika asi kritizēta Krievija un uzsvērta Ukrainas teritoriālā integritāte un tās robežu neaizskaramība.
Vašingtona bija izstrādājusi savu ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijas projektu, un Krievijas vēstnieks ANO Vasīlijs Ņebenzja nosauca ASV dokumentu par "soli pareizajā virzienā".
Taču Francija ierosināja grozījumus ASV tekstam, paziņojot Ģenerālajai asamblejai, ka Parīze kopā ar Eiropas valstīm "nevarēs atbalstīt to pašreizējā formā". Šīs valstis uzstāja uz jaunu formulējumu ASV tekstā, apliecinot, ka "pilna mēroga iebrukumu Ukrainā" veica Krievija. Ungārija balsoja pret grozījumiem.
Grozījumos arī tika atkārtoti apstiprināta apņemšanās ievērot Ukrainas "teritoriālo integritāti", kas ASV tekstā bija izlaista.
ASV priekšlikumā tika izdarīti tik lieli grozījumi, ka Vašingtona galu galā atturējās balsojumā par savu tekstu.
Ukrainas teritoriālās integritātes neaizskaramība bija iepriekšējo Ģenerālās asamblejas pieņemto rezolūciju stūrakmens, un Savienotās Valstis bijušā prezidenta Džo Baidena vadībā bija vienas no spēcīgākajām tās atbalstītājām.
"Mēģinājums pievienot šo formulējumu mazina to, ko mēs cenšamies panākt ar šo uz nākotni vērsto rezolūciju," pirms balsojuma sacīja Vašingtonas vēstniece ANO Dorotija Šē.