Trešdiena būs saulaina; vakarā vietām valsti skars plaša nokrišņu zona

© f64.lv, Kaspars Krafts

Trešdienas rītā vietām Latvijā - galvenokārt valsts centrālajā daļā - brīžiem nedaudz snieg, liecina meteoroloģiskā informācija.

Debesis pārsvarā mākoņainas, Kurzemē mākoņu ir maz. Pūš lēns līdz mērens ziemeļrietumu vējš, piekrastē ar brāzmām līdz 15 metriem sekundē.

Šorīt sniegs un apledojums vietām Kurzemē un Vidzemē apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem, informē VSIA "Latvijas Valsts ceļi".

Apgrūtināti braukšanas apstākļi uz valsts galvenajiem autoceļiem ir uz Tallinas šosejas (A1) posmā no Rīgas līdz Tūjai, Vidzemes šosejas (A2) posmā no Augšlīgatnes līdz Raunai, Valmieras šoseja (A3) posmā no Braslas tilta līdz Stalbei, uz Rīgas apvedceļa (Baltezers-Saulkalne) (A4), Rīgas apvedceļa (Salaspils-Babīte) (A5), Daugavpils šosejas (A6) no Rīgas līdz Jaunjelgavai, Bauskas šosejas (A7) no Rīgas līdz Dimzukalnam, Jelgavas šosejas (A8) no Rīgas līdz Olainei, Liepājas šosejas (A9) no Grobiņas līdz Blīdenei un no Anneniekiem līdz Apšupes krustojumam, Ventspils šosejas (A10), kā arī uz autoceļa Liepāja-Lietuvas robeža (Rucava) (A11).

Uz reģionālajiem autoceļiem apgrūtināta braukšana ir Ventspils, Talsu, Kuldīgas, Liepājas, Rēzeknes, Ludzas, Preiļu un Krāslavas apkārtnē.

Dienas laikā mākoņi tikai daļēji klās Latvijas debesis, saulainākā diena būs Kurzemē, prognozē sinoptiķi.

Vietām nedaudz īslaicīgi snigs, vakarā Kurzemē no rietumiem ieradīsies plaša nokrišņu zona.

Ziemeļrietumu vējš brāzmās pūtīs ar ātrumu līdz 9-14 metriem sekundē. Kurzemē vējš kļūs lēnāks un iegriezīsies no rietumiem, vakarā - no dienvidiem.

Maksimālā gaisa temperatūra būs +1..+5 grādi.

Rīgā nav gaidāmi būtiski nokrišņi un debesis skaidrosies. Ziemeļrietumu vēja ātrums brāzmās vēl sasniegs 13 metrus sekundē, vakarā vējš norims. Gaisa temperatūra nepakāpsies augstāk par +3 grādiem.

Laikapstākļus ietekmē augsta spiediena apgabals, austrumos saglabājas ciklons, no rietumiem tuvojas jauns ciklons. Atmosfēras spiediens jūras līmenī no 1009 hektopaskāliem Latgales austrumos līdz 1018 hektopaskāliem Dienvidkurzemes novadā.

Latvijā

Celtniecības sadārdzinājumi, lielo projektu vēl lielākās izmaksas, inflācijas procents būvniecībā, kas jau kļuvis par atsevišķu rādītāju ekonomikas datos — visi šie cenu pieaugumi galu galā atspoguļojas preču un produktu cenās, sitot pa gala patērētāju makiem. Laiks apskatīt ziloni istabā, kāpēc pie mums gatavais objekts nereti izrādās pat divkārt dārgāks, nekā bija plānots — un te nerunāsim pat ne par “Rail Baltica”.

Svarīgākais