Maskava uz sarunām nosūtīs bijušo spiegu, vēsta “The Guardian”.
Ukrainas delegācija būs Rijādā tajā pašā dienā, kad ASV noturēs sarunas par pamieru ar Krievijas sarunu grupu, kuru vadīs slepens bijušais FSB vadītājs, kuram bija galvenā loma Vladimira Putina 2022. gada pilna mēroga iebrukuma plānošanā.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja, ka delegācija pirmdien tiksies ar ASV pārstāvjiem un iesniegs sarakstu ar enerģētikas infrastruktūru, kas būs aizliegta Krievijas militārpersonu triecieniem. Pēc tam ASV pārstāvji tiksies ar Krievijas sarunu komandu, ceturtdien sacīja Zelenskis.
Ukrainas paziņojums liecina, ka ASV varētu pamīšus runāt ar abām pusēm, lai mēģinātu sasniegt Donalda Trampa mērķi par ātru pamieru. Taču gan Krievija, gan Ukraina jau ir apstrīdējušas Baltā nama pārskatus par savām iepriekšējām sarunām ar ASV prezidentu, norādot, ka Tramps, iespējams, ir nepareizi atspoguļojis sarunu gaitu un viņa iespējas panākt ātru vienošanos, lai apturētu karu.
Ceturtdien Zelenskis iebilda pret Trampa teikto, noliedzot, ka būtu apspriedis ASV plānu pārņemt Ukrainas spēkstacijas miera līguma ietvaros, sakot, ka tās "pieder Ukrainas tautai".
Savukārt Tramps trešdien paziņoja, ka ASV īpašumtiesības uz stacijām "būtu vislabākā šīs infrastruktūras aizsardzība un atbalsts Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai".
Zelenskis noliedza, ka ar Trampu būtu bijušas diskusijas par rūpnīcu privatizāciju: "Ja amerikāņi vēlas atņemt staciju krieviem un viņi vēlas tur ieguldīt un modernizēt, tas ir pavisam cits jautājums," viņš teica. "Mēs esam atvērti to apspriest, bet īpašuma jautājumu mēs noteikti neapspriedām ar prezidentu Trampu."
Maskava ceturtdien paziņoja, ka bijušais spiegu aģentūras vadītājs Sergejs Beseda, kurš pārraudzīja izlūkošanas operācijas Ukrainā un organizēja līdzstrādnieku vervēšanu pirms pilna mēroga iebrukuma, dosies uz Rijādu, lai pirmdien piedalītos sarunās ar ASV.
Abas puses norādīja, ka sarunu Saūda Arābijā mērķis ir pabeigt šonedēļ panākto vienošanos par ierobežotu pamieru un uzsākt sarunas par jūras pamieru.
Besedam jaunajā sarunu kārtā ar ASV amatpersonām pievienosies Krievijas Senāta Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Grigorijs Karasins.
Zelenskis ir apsūdzējis Krieviju "nevajadzīgu prasību izvirzīšanā", kas ievilks karu, un sacīja, ka Krievijas triecieni Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai nav beigušies, neskatoties uz Putina apgalvojumiem par viņa gatavību tos apturēt.
Maskava ceturtdien uzstāja, ka prasība nopietnu miera sarunu rīkošanai būtu pilnīga gan ārvalstu militārās palīdzības, gan izlūkošanas nodrošināšanas pārtraukšana Kijivai.
Tramps, runājot telekanālā “Fox News”, noliedza, ka viņa sarunas laikā ar Krievijas prezidentu būtu runāts par ieroču piegādēm, neskatoties uz Kremļa nolasījumu, kurā skaidri norādīts, ka Putins pieprasījis pārtraukt militāro palīdzību Ukrainai.
Joprojām nav skaidrības par šonedēļ panāktā ierobežotā ar ASV starpniecību panāktā pamiera laiku un nosacījumiem, abām valstīm apmainoties ar gaisa uzbrukumiem vienas nakts laikā. Zelenskis, kurš ceturtdien atradās Oslo, sacīja, ka Krievija naktī palaidusi gandrīz 200 Irānas “Shahed” bezpilota lidaparātu, ievainojot vismaz 10 cilvēkus, tostarp četrus bērnus, un nodarot bojājumus "dzīvojamām ēkām, baznīcai un infrastruktūrai".
Zelenskis sacīja: "Krievijas triecieni Ukrainai turpinās, neskatoties uz tās propagandistiskajiem paziņojumiem. Ar katru šāvienu krievi parāda pasaulei savu patieso attieksmi pret mieru."
Krievijas spēki uzbruka arī ciematam Sumu reģionā un veica vairākus gaisa triecienus pilsētai netālu no Harkivas pilsētas.
Ukraina sāka savu masveida bezpilota lidaparātu uzbrukumu Krievijai, šķietami trāpot galvenajai gaisa spēku bāzei aptuveni 700 km no frontes līnijas. Aviobāzē Krievijas pilsētā Engelsā atrodas smagie stratēģiskie bumbvedēji, kas bieži bijuši iesaistīti triecienos pret Ukrainas pilsētām.
Zelenskis trešdien paziņoja, ka ir parakstījis daļēju pamieru, par kuru Tramps vienojās ar Putinu dienu iepriekš pēc tam, kad Ukrainas līderis bija raksturojis kā "pozitīvu, ļoti būtisku un atklātu" sarunu ar ASV prezidentu.
Taču radās neskaidrības par to, par ko tieši Tramps un Putins bija vienojušies, kad Maskava un Vašingtona pēc tam sniedza atšķirīgus izteikumus. Tramps sākotnējā ierakstā vietnē “Truth Social” sacīja, ka daļējais pamiers attieksies uz "enerģiju un infrastruktūru", radot iespaidu, ka tas attieksies uz visu civilo infrastruktūru. Zelenskis pēc sarunas ar Trampu runāja par "triecienu izbeigšanu enerģētikai un citai civilajai infrastruktūrai".
Tomēr Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs trešdien paziņoja, ka pamiers attieksies tikai uz enerģētikas sektoru, un arī Baltā nama paziņojums trešdien attiecās tikai uz enerģētiku.