"Insider": Eiropas miera uzturētāji Ukrainā var būt bezjēdzīgi

Kamēr Eiropa lemj, vai sūtīt uz Ukrainu miera uzturētājus, vēsture jau sen ir pierādījusi, ka šādas misijas var būt veltīgas - ārvalstu kontingenti bieži nespēja novērst militārus konfliktus un dažos gadījumos paši kļuva par mērķiem, šādu viedokli savā “Business Insider” slejā paudis militārais apskatnieks un žurnālists Maikls Peks.

Tiek atzīmēts, ka miera uzturētājus parasti saista ar ANO, kas pirmo reizi 1948. gadā nosūtīja militāros novērotājus uz Tuvajiem Austrumiem, lai uzraudzītu pamiera ievērošanu pēc arābu un Izraēlas kara. Šobrīd 11 konflikta zonās ir 72 000 miera uzturētāju.

Peks atgādināja, ka Krievijas miera uzturētāji dienēja kopā ar NATO karaspēku Bosnijā un arī neveiksmīgi darbojās kā buferis starp Armēniju un Azerbaidžānu Kalnu Karabahas teritorijā.

Turklāt Āfrikas Savienība uz reģionālajiem konfliktiem ir nosūtījusi arī karavīrus no Dienvidāfrikas un Āfrikas valstīm. Nabadzīgajām valstīm brīvprātīgo karavīru iesaistīšana miera uzturētāju amatā ANO aizgādībā ir kļuvusi par vienu no ienākumu avotiem.

Novērotājs uzsvēra, ka Eiropas miera uzturētājiem Ukrainā ir jāuztur miers un jāaizsargā valsts, tomēr joprojām ir grūti saprast, vai tie būs efektīvi.

ANO uzskaita miera uzturēšanas spēku pamatprincipus: objektivitāte, karojošo pušu piekrišana un spēka neizmantošana, izņemot pašaizsardzības nolūkos. Recenzents atzīmēja, ka šie principi ne vienmēr tiek ievēroti.

Piemēram, Izraēla jau sen ir apsūdzējusi ANO pagaidu spēkus Libānā par “Hezbollah” darbību ignorēšanu uz valstu robežas. Tas noveda pie Izraēlas karaspēka ienākšanas Libānā.

Eiropas miera uzturētāju nosūtīšana uz Ukrainu var izrādīties problemātiska, uzskata Peks. Viņš uzsvēra, ka valstis, kas apsver iespēju nosūtīt savu karaspēku uz Ukrainu, plāno darboties Eiropas, nevis NATO paspārnē, taču tās ir alianses dalībvalstis vai ir pret to draudzīgas. Tāpēc Krievija šo kontingentu uzskatīs par pastāvīgu Rietumu ekspedīcijas spēku.

Būtībā ir divi miera uzturēšanas spēku jēdzieni - viens no tiem ir darboties kā bruņota konflikta novērotājam, bet otrs - aizsargāt valsti no iespējama uzbrukuma, skaidroja novērotājs.

Tomēr pastāv draudi, ka paši miera uzturētāji nonāks uzbrukumā, piebilda Peks. Viņš dalījās, ka līdz 2025. gada februārim ir gājuši bojā aptuveni 4423 ANO miera uzturētāji. No tiem 1134 cilvēki tika nogalināti "ļaunprātīgu darbību" rezultātā.

Novērotājs atzīmēja, ka jebkuri miera uzturēšanas spēki Ukrainā atradīsies starp divām valstīm, kas līdz zobiem bruņotas ar artilēriju, tankiem, raķetēm un droniem. Lai atturētu no uzbrukumiem, tiem ir jābūt ar atbilstošu uguns spēku, ko atbalsta gaisa spēks.

Peks brīdināja, ka Krievija ārvalstu spēkus Ukrainas teritorijā, visticamāk, uzskatīs par potenciālu draudu. Pēc viņa teiktā, Maskavai pat nevajadzēs izmantot militāro tehniku, lai cīnītos ar miera uzturētājiem - krievi var izmantot improvizētas sprāgstvielas, ko izvietojuši ēnas prokrieviskie grupējumi.

Novērotājs uzsvēra, ka pastāv liela varbūtība, ka miera uzturētāji nespēs savaldīt Krievijas agresiju. Viņš atgādināja, ka 1967. gadā ANO Ārkārtas spēki, kas bija izvietoti Sinajā kā buferis starp Izraēlu un Ēģipti, pēkšņi atkāpās, reaģējot uz Ēģiptes prasībām. Izraēla beidzot veica preventīvu triecienu Ēģiptei Sešu dienu kara laikā.

Peks secināja, ka miera uzturētāji būs efektīvi tikai tad, ja tiem būs pietiekami resursi iespējamā militārā konflikta apspiešanai. Viņš uzskata, ka labākais veids, kā aizsargāt Ukrainu, būtu panākt vienošanos ar Krieviju par kauju pārtraukšanu.