Aicina gatavoties iespējamam Krievijas uzbrukumam Baltijas valstīm; tas varētu notikt ātrāk nekā gaidīts

Savienoto Valstu jaunā pieeja Eiropai nekad nav bijusi tik brutāla kā signāls no prezidenta Donalda Trampa administrācijas. "Man vienkārši nepatīk, ka man atkal jāglābj Eiropa," rakstīja ASV viceprezidents Dž.D. Venss, atsaucoties uz plānotajiem gaisa triecieniem pret hutiešiem Jemenā.

Par to laikraksta “Die Welt” galvenais redaktors Jans Filips Burghards rakstīja ietekmīgajā iizdevumā “Politico”. Viņš sacīja, ka šim ziņojumam vajadzētu būt "brīdinājuma signālam" tiem Eiropā , kuri joprojām paļaujas uz ASV kā aizsargājošu spēku.

"Vai tas izklausās pēc globālas lielvaras, kas ir gatava nosūtīt amerikāņu karaspēku vai izvietot kodolieročus, ar kuriem Krievija uzbruks NATO sabiedrotajam?" viņš jautāja.

Vēl pagājušajā mēnesī militārais eksperts Karlo Masala no Bundesvēra universitātes aicināja NATO pēc iespējas ātrāk sagatavoties iespējamam Krievijas iebrukumam Baltijas valstīs.

"Drošības aprindās 2029. gads tiek apspriests kā potenciāli karsts gads. Eiropas aizsardzības nozares uzņēmuma “Airbus” uzraudzības padomes priekšsēdētājs Renē Obermans prognozē, ka uzbrukums NATO austrumu flangam varētu notikt pat agrāk," uzsvēra “Die Welt” galvenais redaktors.

Saskaņā ar Burgharda teikto, ja Vašingtona patiešām atteiksies no savas "pasaules policista" lomas, Eiropai vismaz pagaidām būs grūti pretoties Krievijas prezidenta Vladimira Putina militārpersonām.

"Daudzas Eiropas valstis, īpaši Vācija, pēdējo desmitgažu laikā ir pametušas savas militārās vienības. Kamēr Krievija visu ir pārveidojusi par kara ekonomiku, dažas Eiropas valstis joprojām tikai mostas no sapņa par mierīgu pasauli. Militārie eksperti norāda, ka būs nepieciešami vairāk nekā četri gadi, lai ražotu tāda izmēra konvencionālo ieroču arsenālu, kāds ir nepieciešams Krievijas iebrukuma atvairīšanai."

Lai gan lielākā daļa novērotāju uzskata, ka Krievijas uzbrukums Vācijai ir maz ticams, pat tas nav neiespējams scenārijs. "Tāpēc, lai atturētu Krieviju, Vācijai un Eiropai ir nepieciešams savs kodolvairogs," laikrakstam “Politico” sacīja Burghards, un kodolieroči var kļūt par daļu no Vācijas aizsardzības stratēģijas, un tiem vajadzētu kļūt par daļu no Vācijas aizsardzības stratēģijas - lai ietaupītu laiku un naudu, viņš sacīja.

Kodolatturēšanas efektivitāte tika pierādīta jau aukstā kara laikā. Gadu desmitiem ASV un Padomju Savienība neizmantoja kodolieročus, jo zināja, ka tas, kurš trāpīs pirmais, mirs otrais.

Tomēr, pēc “Die Welt” galvenā redaktora domām, Vācijai nav reāli izstrādāt pašai savus kontrolētos kodolieročus - balsts ir juridiski atteikusies no kodolieročiem divas reizes: pirmo reizi 1975. gadā, saskaņā ar Kodolieroču neizplatīšanas līgumu, un otro reizi 1990. gadā, saskaņā ar līgumu "Divi plus četri", kas ļāva atkal apvienot valsti.

Taču jau notiek diskusijas par Vācijas dalību Francijas kodolarsenālā, izmantojot kopējus kontroles mehānismus. "Eiropai beidzot jākļūst spējīgai sevi aizstāvēt. Vācijas, Francijas, Apvienotās Karalistes un Polijas līderi pat varētu izveidot tiešu uzticības tālruni, lai pārvaldītu kopējo arsenālu," rakstīja Burghards.

ASV militārā pavēlniecība Eiropā un Āfrikā paziņoja par "ilgi plānotu" ASV militārpersonu un ekipējuma pārvietošanu no Jasionkas lidostas Polijā netālu no Žešovas, kas ir galvenais palīdzības centrs Ukrainai. Šī pārvietošana ir "daļa no plašākas stratēģijas, lai optimizētu ASV militārās operācijas, uzlabotu atbalstu sabiedrotajiem un partneriem un vienlaikus palielinātu efektivitāti", teikts pavēlniecības tīmekļa vietnes paziņojumā. Tā norāda, ka šis lēmums "atspoguļo vairākus mēnešus ilgušu novērtējumu un plānošanu", kas veikts sadarbībā ar Poliju un citiem NATO sabiedrotajiem. "Šis objekts nav pastāvīga Polijas militārā bāze, bet to jau trīs gadus izmanto ASV, NATO un partneru spēki," teikts paziņojumā.

NATO ģenerālsekretārs Marks Rite uzskata, ka runāt par ASV izstāšanos no “Ramstein” nav pamata. Ģenerālsekretāram tika jautāts par plašsaziņas līdzekļos izskanējušajām ziņām, ka Pentagona priekšnieks pirmo reizi neieradīsies uz Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas sanāksmi, un vai tas nav signāls, ka ASV izstājas no šīs iniciatīvas. Nākamā “Ramstein” foruma sanāksme notiks 11. aprīlī NATO galvenajā mītnē Briselē, un to pirmo reizi kopīgi vadīs Apvienotā Karaliste un Vācija.