Pētnieki no Melburnas Universitātes un viņu kolēģi ir atklājuši ievērojamu saldūdens apjoma samazināšanos uz sauszemes un pazemē.
Hidroloģijas profesors Dongriols Rū un viņa līdzautors Ki Von Suhs sākotnēji uzskatīja, ka viņu pētniecības modelis ir nepareizs, taču pēc gadu ilgas rūpīgas pārbaudes tika apstiprināts, ka tas ir pareizs.
Saskaņā ar viņu pētījumu, kas publicēts žurnālā "Science", globālā sasilšana ir ievērojami samazinājusi ūdens daudzumu augsnē, ezeros, upēs un nokrišņos, kam var būt neatgriezeniskas sekas lauksaimniecībai. Saskaņā ar dokumentu pēdējo 20 gadu laikā augsnes mitrums uz Zemes ir samazinājies par vairāk nekā 2000 gigatonnām, kas ir divreiz vairāk nekā ledus zudums Grenlandē no 2002. līdz 2006. gadam.
Tajā pašā laikā ir pieaudzis lielo sausuma periodu biežums, kas iepriekš bija tikai reizi desmitgadē, jūras līmenis ir cēlies un zemes polu nobīde palielinājusies. Dongriols Rū arī atzīmē, ka viņu atklājumi atklāj dziļāku problēmu: kad sausumam seko spēcīgas lietusgāzes, kas izraisa plūdus, gruntsūdens krājumi joprojām netiek atjaunoti, jo samazinās augsnes uzsūkšanas spēja. Sekas būs atkarīgas no tā, vai cilvēki veiks pasākumus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un veiks būtiskas izmaiņas ūdens resursu izmantošanā.
Pētījums arī apstiprina, ka nelielās svārstības Zemes rotācijā izraisa planētas mitruma līmeņa izmaiņas. Luiss Samaniego, Potsdamas universitātes hidroloģijas un datu zinātnes profesors, kurš rakstīja apskata rakstu par zinātnes atklājumiem, salīdzināja planētas svārstības ar Zemes elektrokardiogrammu. Viņaprāt, šāda rezultāta atrašana ir kā aritmijas konstatēšana, un tās ignorēšana ir tas pats, kas neizpildīt ārsta norādījumus.
Iepriekš kļuva zināms, ka ASV atkal izstāsies no Parīzes klimata līguma. Šis solis liktu Vašingtonai līdzās Irānai, Lībijai un Jemenai kļūt par vienīgajām valstīm pasaulē, kas nav parakstījušas 2015. gada vienošanos, kurā valdības vienojās ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija (2,7 grādiem pēc Fārenheita) virs pirmsindustriālā laikmeta līmeņa, lai izvairītos no klimata pārmaiņu vissliktākajām sekām.