"Baltijas aizsardzības līnija". Eksperti skaidro, kā NATO gatavojas stāties pretī Krievijai
Baltijas valstis gatavojas stāties pretī Krievijai, plānojot uzbūvēt līdz tūkstotim bunkuru, turklāt 600 no šiem bunkuriem atradīsies Igaunijas teritorijā - tādējādi NATO valstis gatavo tā saukto Baltijas aizsardzības līniju, vēsta “The Telegraph”.
Līnija paredzēta Baltijas valstu robežu nostiprināšanai ar Krieviju un Baltkrieviju, tās kopējais garums ir 965 km.
NATO pirmo reizi par šādu aizsardzības līniju sprieda 2024. gada janvārī. Starp betona bunkuriem tiks izveidoti prettanku grāvji, tranšejas, munīcijas noliktavas un patvertnes. Būvniecība jau ir sākusies, taču šī plāna īstenošana prasīs līdz 10 gadiem.
Izdevums atgādina par Dānijas izlūkdienesta ziņojumu, ka pēc Ukrainas konflikta beigām vai iesaldēšanas Putins sāks atjaunot un pārbruņot savu armiju jauniem kariem.
Analītiķi un militārie eksperti norāda, ka šis process Putinam prasīs tikai sešus mēnešus un pēc tam viņš bez problēmām var uzbrukt kādai no Baltijas valstīm, savukārt vēl pēc pieciem gadiem Putins būs gatavs cīnīties pret visu Eiropu.
Šobrīd katrā no Baltijas valstīm atrodas daudznacionāls karaspēka bataljons - Igauniju aizstāv briti, Latviju - kanādieši, bet Lietuvu - vācieši.
Bijušais Lietuvas ārlietu ministrs Gabriels Landsberģis uzsvēra, ka Putina armija šobrīd ir spējīga ieņemt kādu no Baltijas valstīm dažu dienu vai pat stundu laikā un karš Ukrainā ir parādījis, cik svarīga ir pamatīga aizsardzība, lai ienaidnieks cīnītos par katru jaunas zemes metru.
Eksperti saka, ka aizsardzības līnija Baltijā nav Mažino līnija, tā nav siena vai nepārtraukta aizsardzības līnija, bet gan elastīgs un mobils aizsardzības līdzeklis.