Sergejs Jirnovs, kurš septiņus gadus strādāja Krievijas slepenajā dienestā, laikrakstam “The Sun” sacīja, ka Eiropai ir "jāsaspiež" Putina režīms "kā kukainis".
Dzimis 1961. gadā Maskavā, Jirnovs pievienojās VDK 1984. gadā, pirms 2001. gadā viņš tika piespiests doties trimdā uz Franciju, kur kļuva par bēgli.
Tāpat kā Putins, viņš ir “Sarkanā karoga institūta” absolvents - slepenas VDK skolas, kas apmāca izlūkdienestu eliti.
Jirnovs bija ticies ar Putinu četrus gadus iepriekš, kad viņš bija brīvprātīgais Maskavas Olimpiskajās spēlēs, un uzzināja, kā darbojas viņa prāts.
Krievijas prezidents viņu pratināja pēc tam, kad viņš pa tālruni runāja ar Francijas pilsoni, pieprasot informāciju par sporta pasākumu, - Putins turēja Jirnovu aizdomās par spiegošanu un iztaujāja viņu par viņa sakariem.
Ar unikālu ieskatu Putina darbībā Jirnovs brīdināja, ka tirānam nav iemesla apturēt savu iebrukumu Ukrainā, kas turpinās jau trešo gadu.
Viņš laikrakstam “The Sun” sacīja: "Neviena Rietumvalsts nav atbildējusi uz viņa uzbrukumiem ar uzbrukumiem.
Rietumeiropa atrodas aizsardzības pozīcijā. Un es teiktu, ka ne tikai aizsardzības, bet gandrīz pasīvā pozīcijā.
Eiropa veic diplomātiskus soļus, izdara starptautisku spiedienu, bet īsti nereaģē uz Krieviju. Un tāpēc Krievija saka - ja tā ir, es turpināšu.
Eiropa vairs nedrīkst būt pasīva."
Jirnovs sacīja, ka Krievijas līderis 1980. gadā, pirms pievienošanās VDK, pratināšanas laikā guva "dīvainu baudu".
Vēlāk Putins domāja, ka ir viņu pieķēris, kad viņš atsaucās uz aizliegtu grāmatu, sacīja Jirnovs, taču bijušais spiegs sacīja, ka grāmatu viņam uzdāvinājusi Leonīda Breževa ģimene, atstājot Putinu bez citas izvēles, kā vien atlaist viņu vai riskēt ar padomju vadības dusmām.
Jirnovs sacīja, ka Putins bija "greizsirdīgs" VDK virsnieks, kurš "dievināja varu".
"1980. gadā Putins bija cilvēks, kurš dievināja varu," viņš teica.
"Kad viņš mani pratināja, es sajutu dīvainu prieku no viņa puses. Viņš juta sadistisku prieku, pratinot cilvēkus.
Es arī jutu viņa greizsirdību pret cilvēkiem, kas ir labāki par viņu. Un šī greizsirdība gadu gaitā pieauga."
Atklājot viņa prāta iekšējo darbību, Jirnovs teica, ka Putins domā par sevi kā par dievu un vēlas "kļūt mūžīgs".
Tas, viņš teica, ir padarījis Putinu par sociopātu bez empātijas.
Jirnovs uzskata, ka Putinu varētu piemeklēt tāds pats liktenis kā Rumānijas diktatoru Nikolaje Čaušesku, kuru 1989. gada revolūcijas laikā gāza un sodīja ar nāvi nošaujot.
"Es domāju, ka Putins ir persona, kuru Krievijas elites visvairāk nīst, jo karš, ko viņš sāka, tiks zaudēts," sacīja bijušais spiegs.
"Un šis karš Krievijai ir nesis milzīgus zaudējumus. Putina gāšana no varas ir vienīgais risinājums, lai gan patiesībā tas šķiet neiespējams.
Taču atcerieties, ka arī Rumānijas diktatora gāšana šķita neiespējama līdz 1989. gadam.
Es domāju, ka Putinu varētu piemeklēt tāds pats liktenis, un, kad Krievija zaudēs karu, valsts sabruks tāpat kā Padomju Savienība."
Bijušais VDK spiegs pēdējo reizi tikās ar Putinu 1990. gadā, kad viņš bija misijā, pavadot franču komponistu Pjēru Bulezu, - abi satikās pieņemšanā, bet Putins ar viņu nerunāja.