Trampa pirmās 100 prezidentūras dienas var raksturot kā haosu, un arī iekšpolitikā viņš lokās kā pa vējiem, aģentūrai LETA pauda politikas zinātnes doktors un ASV politikas vērotājs Mārtiņš Hiršs.
Politologs norādīja, ka ASV iekšpolitikā un ārpolitikā ienākušas daudzas jaunas vēsmas, no kurām daļa tiek atceltas. Savukārt starptautiski ASV ir kļuvusi par valsti, uz kuru vairs nevar paļauties, bet iekšpolitiski tā ir haosa, inflācijas pārņemta, kam vēl jāpieskaita Trampa administrācijas autoritārie soļi.
Eksperts norādīja, ka pret Trampa administrāciju notiek vairākas tiesvedības, jo tā ir vērsusies, piemēram, pret tiesnešiem, plašsaziņas līdzekļiem un universitātēm. Pēc Hirša paustā, mūsu reģionam aktuālas ir ASV attiecības ar Krieviju, kur sarunu vešanas procesā par karu Ukrainā ir novērojamas simpātijas pret agresorvalsti.
Politologs atzīmēja, ka Trampam bija ideja izbeigt karu ātri un vienkārši, taču, viņaprāt, tās bija tukšas pļāpas. Tāpat ASV prezidents gari un plaši kritizē Ukrainu, taču Krieviju un režīma līderi Vladimiru Putinu - reti un maigi, sacīja Hiršs. Viņš piebilda, ka Trampa pirmās 100 prezidentūras dienas mūsu reģionam nav bijušas izdevīgas, un tās nav bijušas izdevīgas arī demokrātijas aizstāvjiem ASV.
Taujāts, vai Ukrainas kritika nav saistīta ar to, ka Trampa administrācija ir sapratusi, ka karu ātri un vienkārši nevarēs izbeigt, eksperts neizslēdza tādu iespēju. Vienlaikus viņš norādīja, ka jebkurš ārpolitikas eksperts varēja Trampam un viņa administrācijai pateikt, ka vienkārša risinājuma nav un nekad nebūs. Pēc Hirša domām, radies iespaids, ka Tramps un viņa padomnieki, no kuriem liela daļa ir iesaistīta sarunu procesā ar Krieviju, nav Krievijas eksperti. Padomnieki šim jautājumam ir piegājuši naivi, nezinot ne vēsturisko, ne ģeopolitisko kontekstu, uzskata Hiršs.
"Viņi bijuši iedomīgi, domājot, ka atrisinās sarežģīto un dziļo konfliktu. Tas, ka Trampa administrācija nedaudz kritizē Krieviju, nav nekāds pozitīvs signāls no ASV puses. Tieši pretēji. Tas apliecina, cik naivas ilūzijas bija Trampam un viņa padomniekiem, kuri centās šīs miera sarunas virzīt," teica politologs.
Runājot par to, vai Tramps nemēģinās panākt grozījumus ASV konstitūcijā, lai varētu ieņemt prezidenta amatu vairāk nekā divas reizes, Hiršs klāstīja, ka Tramps pats ir izteicies, ka grib papildu termiņu. Viņš arī aicināja ņemt vērā citu aspektu, proti, Trampa darbus. Tās ir tiesvedības pret juridiskajām firmām, kuras aizstāv ASV prezidenta oponentus, vai arī cīnās pret Trampa nelikumīgajiem lēmumiem. Eksperts secināja, ka šis saraksts ir garš un plašs.
"Virzība totalitāra virzienā nav atsevišķi lēmumi. Tramps par to kopumā ir iestājies, arī pirmo reizi kļūstot par ASV prezidentu, kad viņš tika iegrožots. Patlaban atslēgas amatos ir cilvēki, kuri viņam piekrīt. Trampa radikālā dienaskārtība tiek īstenota gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā. Tas, protams, nav labi, ja ASV prezidents ir tuvāks autoritāriem, nedemokrātiskiem līderiem nekā tuvākajiem demokrātijas sabiedrotajiem," sacīja Hiršs.
Jautāts, kāda varētu būt Trampa vīzija par ASV, ņemot vērā, ka valstī notiek protesti pret Trampa administrācijas politiku, eksperts teica, ka ASV prezidentam nav konkrēta vīzija, taču, ja skatās uz Trampa padomniekiem, valda vairākas idejas. Republikāņu libertāriešu kustībai ir ideja par "mazo valsti" - jāsamazina valsts pārvaldes lielums, jāatlaiž birokrāti, jāsamazina tēriņi. Tradicionālie republikāņi, kuri vairāk domā par štatiem un pārvēlēšanu, ir pret budžeta griešanu un radikāliem soļiem šajā virzienā. Republikāņu flangs saka, ka jātērē vairāk un jāsamazina nodokļi bagātajiem, notiekošo ieskicēja Hiršs.
"Tramps lavierē starp republikāņu politiku. Vienu brīdi pie Trampa auss nonāk viena republikāņu puse, kas rezultējas ar kritumu akciju tirgū. Tad pie viņa auss nonāk cita grupa un Tramps pasaka, ko pilnīgi pretēju gan par tirdzniecības karu, ekonomiku un iekšpolitiku. Tā ir pretrunīga politika, kur dažādas interešu grupas Republikāņu partijā bīda Trampu vienā vai otrā virzienā. Nav vienas koherentas Trampa stratēģijas, ASV prezidents lokās kā pa vējiem. Vismaz tāds priekšstats rodas," sacīja politologs.
Runājot par Trampa izteikumiem par Eiropas Savienību, attiecību pasliktināšanu ar Kanādu un vēlmi kontrolēt Grenlandi, Hiršs norādīja, ka skaidrojums ir salīdzinoši vienkāršs. Ja ar tādiem izteikumiem nāktu klajā kādas citas valsts prezidents vai valdības vadītājs, visi masu mediji gan ASV, gan Rietumos rakstītu par radikāļu nākšanu pie varas. Politologs uzsvēra, ka Tramps un viņa padomnieki ir radikāļi ar radikālām idejām par ekonomiku, ārpolitiku un iekšpolitiku. Viņi mēģina savas daļēji "izceptās" idejas īstenot politikā, pauda eksperts.
Hiršs uzsvēra, ka ir plašs klāsts ekonomikas ekspertu, kuru ieskatā Trampa administrācijas darbības ir pilnīgas muļķības. Eksperti arī akcentē, ka Trampa darbības ir nelegālās un nekonstitucionālas, sacīja Hiršs.
"Mums ir vēlme pieņemt un ticēt, ka lielvalsts līderi ir racionāli, īsteno faktos un datos balstītu politiku, bet acīmredzot ne vienmēr. Ja atceramies pagātni, tas nav nekas jauns. Covid-19 pandēmijas laikā Tramps teica, ka Covid-19 nav īsta slimība. ASV ir viens no lielākajiem Covid-19 upuru skaitiem, ja ņem vērā iedzīvotāju skaitu pasaulē," teica eksperts.
Politologs secināja, ja pie varas ir cilvēks bez nekādām zināšanām, izpratnes un prasmēm vadīt valsti krīzes situācijā, rezultāts ir tāds, kāds tas ir. Savukārt, ja lēmumos par ekonomiku un ārpolitiku piedalās amatieri, bet pēc vēlēšanām pie varas nāk radikāļi, tad rezultāts gan iekšpolitikā un ārpolitikā nav pārāk veiksmīgs.
LETA jau rakstīja, ka Uzņēmējs un bijušas ASV prezidents Tramps tika inaugurēts par 47.ASV prezidentu 20.janvārī. Trampa pirmās 100 dienas ASV prezidenta amatā noslēgsies šodien.