Tikai viena diena bijusi nepieciešama Tunisijas tiesai, lai atzītu bijušo prezidentu Zinelabedinu Ben Alī un viņa sievu Leilu Trabelsi par vainīgiem valsts līdzekļu izlaupīšanā un piespriestu viņiem pa 35 gadiem cietumsoda un ievērojamu naudassodu. Spriedums gan vērtējams kā simbolisks, jo Z. Ben Alī ir patvēries Saūda Arābijā, kuras varasiestādes viņu izdot negatavojas.
Tiesas prāva, kas notika galvaspilsētā Tunisā, ir tikai pirmā no virknes procesu, kas tiks rīkoti pret 74 gadus veco eksprezidentu, kurš bija spiests pamest amatu janvārī, un viņa tuvākajiem līdzgaitniekiem, norāda AP. Pavisam ierosinātas 93 civillietas un vēl 182 lietas, kuras skatīs kara tribunāls. Smagākās apsūdzības eksprezidentam ir saistītas ar drošības dienestu veikto spēka lietošanu pret demonstrantiem, kuras rezultātā Tunisijas nemieru laikā gāja bojā aptuveni 300 cilvēku.
Pirmajā tiesas prāvā lielākā uzmanība tika pievērsta Z. Ben Alī materiālajam stāvoklim – izvirzītajās apsūdzībās norādīts, ka eksprezidents, viņa sieva un citi tuvinieki sistemātiski izlaupījuši valsts līdzekļus, uzkrājot neiedomājamas bagātības. Pēc Z. Ben Alī bēgšanas vienā no viņa pilīm atrasti juvelierizstrādājumi aptuveni 27 miljonu dolāru vērtībā, paziņojusi prokuratūra. «Dažiem dimantiem, kurus izdevās konfiscēt, ir liela vēsturiskā vērtība, tāpat pilī Sidi Bousaīdas pilsētā atrasts ievērojams daudzums ārzemju valūtas,» paziņoja apsūdzības puse.
Tiesas sēdē arī tika uzsvērts, ka Z. Ben Alī nelikumīgi palielinājis savu atalgojumu. Neilgi pēc nākšanas pie varas 1987. gadā viņa alga bijusi 2000 dināru (719 latu) mēnesī, bet jau 1998. gadā sasniegusi 4,7 miljonus dināru mēnesī. «Ben Alī ģimene un viņa sievas Leilas Trabelsī klans valsts līdzekļus šķērdēja bez jebkādas kontroles,» uzskatījusi apsūdzība. AP atgādina, ka īsi pēc Z. Ben Alī aizbraukšanas no valsts Tunisijas mediji ziņoja, ka viņa sieva janvāra sākumā, dodoties uz Eiropu, izvedusi gandrīz tonnu zelta un ievērojamu daudzumu valūtas, tāpat tika vēstīts, ka prezidenta līdzgaitnieki akumulējuši līdzekļus, kas sastāda aptuveni ceturto daļu Tunisijas valūtas rezervju. Ir zināms, ka Šveices un Francijas bankas iesaldējušas Z. Ben Alī un vairāk nekā 40 viņa līdzgaitnieku kontus, kuros esot desmitiem miljoni franku, taču sīkāku informāciju šo valstu varasiestādes nesniedz.
Tiesas prāvā Z. Ben Alī intereses pārstāvēja valsts iecelts advokāts, jo eksprezidenta oficiālajiem pārstāvjiem – franču advokātam Žanam Īvam le Bornjē un libānietim Akramam Azūri – piedalīties prāvā bija liegts. A. Azūri uzsvēris, ka visa šī prāva ir īsts farss. «Tas ir joks. Uz joku nevajag reaģēt, ir tikai jāsmejas,» viņš atbildējis uz aģentūras AFP lūgumu komentēt spriedumu.
BBC vēsta, ka pie tiesas zāles pulcējušies desmitiem cilvēku, kuri cietuši Z. Ben Alī valdīšanas gados un pauda sajūsmu par bargo spriedumu. Tomēr pūlī bijuši arī skeptiķi. «Ko mēs te īsti tiesājam. Tukšu gaisu? Tam nav nekādas jēgas,» sacījis Mohameds Salahs Zalouni, piebilstot, ka tāpat ir skaidrs, ka eksprezidents dzimtenē neatgriezīsies un cietumsodu viņam nenāksies izciest. «Arī uzliktajam naudassodam 60 miljonu dolāru apjomā nav jēgas – viņš taču to nemaksās, un nāksies samierināties ar to naudu, kas jau ir atrasta,» sacījis M. Zalouni, piebilstot, ka līdzekļus, kas nepieciešami prāvu rīkošanai, valsts varētu tērēt lietderīgāk.
Pēc ilgākas klusēšanas ar paziņojumu nācis klajā arī pats Z. Ben Alī. Viņš noliedzis apsūdzības valsts līdzekļu izlaupīšanā, norādot, ka konfiscētās dārglietas ir dāvanas, kuras viņa sievai – Tunisijas pirmajai lēdijai – pasniegušas ārvalstu amatpersonas. «Arī ieroči, kas atrasti vienā no manām pilīm, ir dāvanas, kuras ārzemju līderi pasnieguši personīgi man,» norādījis Z. Ben Alī. Runājot par narkotikām, kas atrastas vienā no viņa rezidencēm (šo epizodi tiesa sāks skatīt 30. jūnijā), viņš vērsis uzmanību uz to, ka tās uzietas tikai trīs mēnešus pēc tam, kad Z. Ben Alī bija pametis valsti. «Visu laiku to tur nebija, bet tagad uzradās,» sacījis bijušais prezidents, uzsverot, ka lieta pret viņu ir safabricēta. «Tā ir apkaunojoša maskarāde, uzvarētāju izpratne par tiesiskumu,» viņš norādījis.
Z. Ben Alī arī pirmo reizi atklājis savas emigrācijas apstākļus, uzsverot, ka nemaz neesot vēlējies pamest valsti, taču apmānīts. Eksprezidenta paziņojumā sacīts, ka 14. janvārī viņa drošības dienesta priekšnieks Alī Al Sorjati informējis, ka tiekot gatavots atentāts pret Z. Ben Alī un viņa tuviniekiem. Drošības nolūkos prezidents pieņēmis lēmumu sievu un abus bērnus nogādāt Saūda Arābijas pilsētā Džedā. «Es vēlējos viņus tikai pavadīt. Kad ieradāmies Džedā, es devos palīdzēt viņiem iekārtoties un devu rīkojumu lidmašīnas pilotam sagaidīt mani, taču šī pavēle netika izpildīta. Viņi aizlidoja uz Tunisiju bez manis,» savu notikušā versiju klāstījis Z. Ben Alī, uzsverot, ka kritis par sazvērestības upuri. «Es neesmu pametis republikas prezidenta amatu, neesmu bēdzis no Tunisijas, kā tas kļūdaini tiek apgalvots,» sacīts Z. Ben Alī izplatītajā paziņojumā.
BBC norāda, ka, visticamāk, šis būs vienīgais Z. Ben Alī paziņojums, jo Saūda Arābijas varasiestādes iepriekš brīdinājušas, ka viens no patvēruma piešķiršanas nosacījumiem ir Tunisijas bijušā līdera atteikšanās no politiskās darbības. Tunisijas jaunā valdība vēl februārī aicināja Saūda Arābiju izdot Z. Ben Alī tiesāšanai, taču šis lūgums ir ignorēts.