Afganistānas Centrālās bankas vadītājs Abdelkādirs Fitrats, kurš pašlaik uzturas ASV, paziņojis, ka atkāpjas no amata un negatavojas atgriezties dzimtenē, kur viņa dzīvībai draudot briesmas.
Pēc A. Fitrata vārdiem, draudi saistīti ar uzsākto izmeklēšanu par līdzekļu izšķērdēšanu privātajā Kabul Bank, kurā iesaistīti prezidentam Hamīdam Karzajī tuvu stāvoši ļaudis. H. Karzajī pārstāvis gan paziņojis, ka izšķērdēšanā esot iejaukts arī pats A. Fitrats.
«Šāda veida atkāpšanās līdzinās nodevībai. Viņš par savu demisiju nevienu neinformēja, vienkārši aizbēga no valsts. Fitrata dzīvību Afganistānā neviens neapdraudēja,» vakar paziņojis H. Karzajī preses sekretārs Vahīds Omārs, piebilstot ka laika ziņā A. Fitrata bēgšana sakrīt ar brīdi, kad Afganistānas Ģenerālprokuratūrā saņemts ziņojums par viņa iespējamo saistību ar Kabul Bank līdzekļu izšķērdēšanu.
AP atgādina, ka banka, caur kuru tika veikti maksājumi Afganistānas valsts sektorā strādājošajiem, arī drošības spēkiem, faktiski sabruka pagājušā gada rudenī, kad noskaidrojās, ka tā izsniegusi nenodrošinātus kredītus gandrīz 900 miljonu dolāru apmērā. Saskaņā ar valdības lēmumu privātā banka tika glābta, bet kontroli pār to uzņēmās Centrālā banka. A. Fitrats intervijā Financial Times stāstījis, ka viņam izdevies noskaidrot – ievērojamus kredītus Kabul Bank ņēmis prezidenta brālis Mahmūds Karzajī un ar viņu saistīti cilvēki, kuri vairumā uzpirkuši īpašumus Dubaijā. Kādu laiku šis bizness bijis ienesīgs, taču, sākoties pasaules ekonomiskajai krīzei, nekustamo īpašumu cenas kritušās un M. Karzajī un viņa līdzdalībnieki nav spējuši atdot kredītus. Pēc A. Fitrata stāstītā, viņš par izmeklēšanas rezultātiem aprīļa nogalē informējis Afganistānas parlamentu, bet pēc tam sācis saņemt draudus.
«Man šķiet, ka mana dzīvība ir briesmās tikai tādēļ, ka es izmeklēju krāpšanas gadījumu,» apgalvo A. Fitrats, kurš pašlaik uzturas Ziemeļvirdžīnijā un Afganistānā atgriezties neplāno. ASV Valsts departamenta pārstāve Viktorija Nulenda sarunā ar AP norādījusi, ka viņš neesot pieprasījis politisko patvērumu, taču tas arī neesot nepieciešams, jo A. Fitratam esot pastāvīgās uzturēšanās atļauja ASV jeb tā sauktā zaļā karte.
Bijušais Centrālās bankas vadītājs apgalvojis, ka H. Karzajī valdība apzināti nevēlas veikt izmeklēšanu par notikušo krāpšanu, jo tajā iesaistīti paša prezidenta tuvinieki un līdzgaitnieki. Jāpiebilst, ka pats H. Karzajī iepriekš notikušajā vainojis ārvalstu konsultantus, norādot, ka afgāņiem nav nepieciešamās pieredzes banku vadīšanā un operāciju veikšanā. BBC atgādina, ka pēc skandāla ar Kabul Bank savu palīdzību Afganistānai 70 miljonu dolāru apmērā apturēja Starptautiskais valūtas fonds un, spriežot pēc visa, Afganistānas valdība vairs neliek cerības uz šā kredīta saņemšanu. Finanšu ministrs Omārs Zahivals pagājušonedēļ tālākas sarunas ar SVF nosaucis par «tukšu laika šķiešanu», vēsta BBC.