Japānas valdība vakar paziņojusi, ka tuvākajā laikā tiks veikta visu 54 valsts atomreaktoru (no tiem pašlaik gan darbojas tikai 19) pastiprināta drošības pārbaude. Ekonomikas, tirdzniecības un rūpniecības ministrs Banri Kaieda nav slēpis, ka to mērķis ir pārliecināt sabiedrību, ka 11. marta scenārijs, kad zemestrīces radītais cunami vilnis izraisīja nopietnu avāriju Fukušimas AES, nevar atkārtoties.
«Mēs šīs pārbaudes plānojam, lai panāktu vietējo iedzīvotāju sapratni. Kad būsim atguvuši viņu uzticību, dažas atomelektrostacijas varēs atsākt darbu,» uzstājoties televīzijā, sacījis ministrs. Reuters atgādina, ka pirms 11. marta katastrofas kodolenerģija nodrošināja aptuveni 30% Japānas enerģijas patēriņa un pašlaik valsts saskaras ar nopietnu enerģijas trūkumu. Pagājušomēnes valdība aicināja lielās kompānijas, kas izvietotas Tokijā un Japānas ziemeļaustrumos, par 15% samazināt enerģijas patēriņu dienas laikā, pretējā gadījumā piedraudot ar iespaidīgiem naudas sodiem. Vairāki japāņu autoražotāji jau pārgājuši uz darbu brīvdienās, kad pieprasījums pēc elektrības nav tik liels. Tomēr vasarā, kad daudzi cilvēki arī mājās izmanto gaisa kondicionētājus, elektrības trūkums ir jūtams.
Tomēr AFP norāda, ka japāņi ir gatavi pieciest elektroenerģijas padeves pārtraukumus, taču nevēlas, lai tiktu atsākta, pēc viņu domām, bīstamo atomelektrostaciju darbība. Daudzviet, neraugoties uz to, ka staciju operatori paziņoja, ka veiktās pārbaudes liecina par katastrofu neiespējamību, sabiedrības spiediena rezultātā varasiestādes nav devušas atļauju atsākt reaktoru darbu. B. Kaieda cer, ka pēc centralizēti veiktajām drošības pārbaudēm šādu iebildumu vairs nebūs.
AFP norāda, ka ministrs nav paziņojis nedz datumu, kad tiks uzsāktas pārbaudes, nedz to, kā tās izpaudīsies – viņš tikai pavēstījis, ka tiks ņemts piemērs no Eiropas Savienības, kas no 1. jūnija uzsākusi 143 atomreaktoru drošības pārbaudes. ES dokumentos norādīts, ka tiek pārbaudīts, cik drošas AES ir dažādu dabas kataklizmu gadījumos (zemestrīces, plūdi, aukstuma vai karstuma viļņi, virpuļviesuļi, spēcīgas lietusgāzes, sniega vētras, apledojums utt.), kā arī tas, cik tās ir aizsargātas no cilvēku nevērības vai ļaunprātīgiem uzbrukumiem. Liela daļa šīs informācijas gan tiek uzskatīta par slepenu, jo attiecas uz stratēģiski svarīgiem objektiem, tādēļ visi kritēriji ne tuvu nav zināmi.
Deutsche Welle atgādina, ka Fukušimas AES joprojām turpinās darbs, lai apturētu radiācijas noplūdi. Japānas kodolreaktoru lietu ministrs Goši Hosono paudis cerību, ka līdz 17. jūlijam būs nostabilizēts reaktora dzesēšanas sistēmu darbs, kas nozīmētu, ka vairs nebūs jaunu eksploziju draudi. Japānas valdība likusi saprast, ka pēc šā uzdevuma paveikšanas varētu sākt domāt par vairāk nekā 85 000 no Fukušimas apkārtnes evakuēto cilvēku atgriešanos dzimtajās vietās. Saskaņā ar oficiālajām ziņām, mērījumi liecina, ka evakuācijas zonas dienvidos radiācijas līmenis jau ir zemāks nekā par kritisko uzskatītais. Tomēr ārsts un radiācijas eksperts Šuntaro Hida, kurš pārdzīvojis Hirosimas kodolsprādzienu, uzskata, ka valdība nepievērš pietiekamu uzmanību radiācijas ilglaicīgajai ietekmei, kas var izpausties pēc gadu desmitiem. Š. Hida, gluži tāpat kā vēl virkne japāņu speciālistu, uzskata, ka Fukušimas AES apkārtne ir tik piesārņota, ka vēl ilgu laiku nebūs piemērota cilvēku dzīvošanai.