Pirmā noklausīšanās terorismā apsūdzētā Andersa Bēringa-Breivīka lietā vakar notika aiz slēgtām durvīm, tādējādi Norvēģijas tiesa neizpildīja 93 cilvēku nogalināšanā apsūdzētā prasību ļaut viņam publiski izklāstīt savas rīcības iemeslus. Atklājies, ka apsūdzētajam ir līdzīgi uzskati kā ASV vēstuļbumbu sūtītājam Unabomber, kura sarakstītā manifesta fragmentus A. Bērings-Breivīks ir izmantojis.
Nolasot spriedumu par slēgtas tiesas sēdes rīkošanu, tiesnesis Kims Hegers atzīmēja, ka pretējā gadījumā pastāv draudi drošībai, kā arī var tikt traucēta izmeklēšana. Lai arī tiesnesis pēc sēdes žurnālistiem stāstīja, ka A. Bērings-Breivīks paziņojis, ka pastāvot vēl divas viņa līdzgaitnieku šūniņas, savus uzbrukumus apsūdzētais skaidrojis ar to, ka gribējis raidīt pēc iespējas lielāku triecienu Norvēģijas valdošajai Darba partijai, jo tā esot vainojama musulmaņu «masu importēšanā». Lai arī viņš atzīst, ka cilvēkus nogalinājis, tomēr sevi par vainīgu tiesas priekšā neatzina.
Tiesa apmierinājusi policijas prasību A. Bēringu-Breivīku sākotnēji aizturēt uz astoņām nedēļām, no kurām četras viņš pavadīs pilnīgā izolācijā no apkārtējās pasaules un varēs sazināties tikai ar savu advokātu. Vēl nav zināms, kad noslēgsies izmeklēšana, bet pastāv iespēja, ka lietas izskatīšana varētu sākties tikai pēc gada, vēsta Reuters. Maksimālais cietumsods par A. Bēringam-Breivīkam inkriminētajiem noziegumiem ir 21 gads, bet prokuroriem pastāv iespējas panākt arī mūža ieslodzījumu, ja prokurori pierādīs, ka pastāv risks, ka apsūdzētais pastrādās jaunus noziegumus. Tiesas sēde ilga aptuveni 35 minūtes, ziņo AP.
1500 lappušu garajā manuskriptā, ko sarakstījis apsūdzētais un kas ir pieejams internetā, aprakstīti gan A. Bēringa-Breivīka radikālie politiskie uzskati, gan tas, kā viņš pie tiem nonācis, gan arī dokumentēta viņa gatavošanās saviem noziegumiem. Viņš uzskata, ka islāmticīgie pašlaik mēģina kolonizēt Eiropu, un vēlas panākt plašu sacelšanos pret to. Lai pievērstu sev un saviem uzskatiem uzmanību, A. Bērings-Breivīks izlēmis sarīkot slaktiņu.
Laikposmā no 1995. līdz 2010. gadam imigrantu skaits Norvēģijā pieaudzis teju trīs reizes. Daudzi norvēģi uzskata, ka ārvalstniekus viņu valstī piesaista dāsnie pabalsti. Šo noskaņojumu izmantoja Progresa partija, kas ar pretimigrācijas politisko platformu 2009. gada vēlēšanās ieguva otru labāko rezultātu. Tomēr, kā uzskata policija, A. Bērings-Breivīks neredzēja iespēju savus mērķus realizēt arī politiskā partijā ar šādu programmu. Viņš ir bijušais Progresa partijas biedrs, tomēr no tās izstājies, jo partiju uzskatījis par pārāk iecietīgu.
Pats viņš sevi uzskata par konservatīvu kristieti, patriotu un nacionālistu. Pie nacistiem viņš sevi nepieskaita – neonacistus apsūdzētais ir nodēvējis par «neprivileģētiem straujas dabas rasistiskiem skinhediem». Viens no viņa domas attīstības pagrieziena punktiem bijis 1999. gadā NATO rīkotie uzlidojumi Serbijai – viņš atbalstījis Serbijas rīkoto etnisko tīrīšanu pret albāņiem Kosovā. Gadu vēlāk A. Bērings-Breivīks esot sapratis, ka «Eiropas islāmizāciju» miermīlīgā ceļā apturēt neesot iespējams. A. Bērings-Breivīks raksta, ka viņa kopīgi ar līdzīgi domājošajiem izveidotās organizācijas mērķis esot līdz 2083. gadam, rīkojot apvērsumus, iekarot Eiropu.
Daļa no A. Bēringa-Breivīka sarakstītā manuskripta nav viņa paša oriģināldarbs, vēsta Daily Telegraph. A. Bēringa-Breivīka sacerējumā ar nelieliem labojumiem ir iekļautas vairākas lapas no Teodora Kačinska jeb Unabomber savulaik sarakstītā antitehnoloģiju manifesta. Unabomber laikposmā no pagājušā gadsimta 70. līdz 90. gadiem ASV sūtīja vēstuļbumbas, kuru dēļ dzīvību zaudēja trīs cilvēki, bet ievainojumus guva 23. Spridzinātājs 1998. gadā tika sodīts ar mūža ieslodzījumu.
T. Kačinska tekstā ir, piemēram, šāds teikums: «Viena no visplašākajām mūsdienu pasaules trakuma izpausmēm ir kreisums, tādējādi diskusija par kreisuma psiholoģiju var būt ievads diskusijai par mūsdienu sabiedrības problēmām kopumā.» Arī A. Bēringa-Breivīka tekstā ir atrodams šis pats teikums, kā arī citi T. Kačinska rakstītie, tikai jēdziens «kreisums» ir nomainīts uz «kultūras marksismu» vai «multikulturālismu», bet «mūsdienu sabiedrība» – ar «Rietumeiropu».
Vakar Norvēģijā upuru piemiņai tika izsludināts klusuma brīdis. Katedrālē uz piemiņas dievkalpojumu pulcējās tūkstošiem cilvēku, tajā skaitā karaļnama pārstāvji. Oslo centrālajā laukumā kopš pagājušās piektdienas gulst ziedi. «Ir traģiski pieredzēt, ka tik daudz jauniešu mira viena cilvēka trakuma dēļ,» aģentūrai Reuters sacīja norvēģis Svens Fredriks Fredheims. «Ir svarīgi noturēt klusuma brīdi, lai visi upuri un viņu vecāki zinātu, ka cilvēki domā par viņiem.