Pagājušajā mēnesī no apcietinājuma Gruzijā tika atbrīvoti visi par spiegošanu Krievijas labā apsūdzētie fotogrāfi. Nevienam no viņiem netika piespriests ne reāls cietuma termiņš, ne naudas sods. Tomēr viņu atzīšanos varasiestādes bija panākušas.
Lieta pret spiegošanā apsūdzētajiem reportieriem, no kuriem viens bija prezidenta Mihaila Saakašvili fotogrāfs, tiesā nenonāca, jo apsūdzētie ar prokuratūru panāca ārpustiesas vienošanos. Šāds nekonkrēts iznākums arī daudziem Gruzijas sabiedrībā nav spējis novērst neskaidrību par to, kas šī lieta bija – izpausme tam, kā valdošajās aprindās spēj iefiltrēties Krievija, vai arī tam, ka valdība, mēģinot saskatīt Krievijas nolūkus, izrēķinās ar nevainīgiem cilvēkiem, norāda New York Times. Pašiem no ieslodzījuma atbrīvotajiem fotogrāfiem par šo lietu runāt aizliedz ar prokuratūru noslēgtā vienošanās – tās pārkāpšanas gadījumā viņiem draud cietumsods.
Šī lieta jau no sākuma uzmanību piesaistīja ar to, kas bija apsūdzētie. Irakli Gedenidze pildīja M. Saakašvili personiskā fotogrāfa pienākumus, un līdz ar viņu tika aizturēta arī viņa sieva Natja, kas arī ir fotogrāfe. Zurabs Kurcinidze strādāja Frankfurtē bāzētās fotoaģentūras European Pressphoto Agency uzdevumā. Savukārt Georgijam Abdaladzem bija darba attiecības ar Gruzijas Ārlietu ministriju.
I. Gedenidze un viņa sieva savu vainu atzina teju vai nekavējoties. G. Abdaladze turpretim sākotnēji paziņoja, ka notikušais ir personiska atriebība par to, ka viņš izplatījis fotogrāfijas, kurās redzams, kā maijā notikušās demonstrācijas laikā policija sit civiliedzīvotājus, un bija apņēmības pilns pierādīt savu nevainīgumu. Tomēr dažas dienas vēlāk visi četri aizturētie apsūdzībām piekrīta. Visiem apsūdzētajiem tika piespriesta nosacīta brīvības atņemšana.
Savā ziņā šāds iznākums, kad lieta tiek noslēgta bez tiesas, Gruzijā nav nekas neparasts. Eiropas Savienības cilvēktiesību komisāra Tomara Hammarberga publiskotajā ziņojumā teikts, ka ar apsūdzētā un prokuroru vienošanos tur beidzas 80 procentu krimināllietu. Ziņojumā Gruzijas juridiskā sistēma tika kritizēta ar to, ka tiesās apsūdzētie tikai 0,2 procentos gadījumu tiek attaisnoti, tādējādi pat gadījumā, ja apsūdzētais sevi par vainīgu neuzskata, viņam vilinošāka ir šāda ārpustiesas vienošanās, nekā savas taisnības pierādīšana.
Tomēr, pat ņemot vērā šo pieredzi, tik maigs sods par smagajām apsūdzībām iz-skatās nepārliecinošs. Gruzijas Iekšlietu ministrijas Informācijas un analīzes departamenta vadītājs Šota Utjašvili skaidro, ka bijis nepieciešams izrādīt lielu pretimnākšanu apsūdzētajiem, lai no viņiem iegūtu informāciju par Krievijas spiegošanas tīkliem un citas svarīgas ziņas. Turklāt apsūdzēto sakari žurnālistu aprindās arī vairojuši spiedienu pret varasiestādēm. Jau tagad žurnālistikas nozares pārstāvji šo lietu bija dēvējuši par draudu mediju brīvībai.