Pakistāna soda NATO

Pēc incidenta, kura laikā NATO karavīri nogalināja Pakistānas karavīrus, Pakistāna ir slēgusi savas robežas NATO transportam, kas uz Afganistānu ved degvielu un citas izejvielas. Šis ir kārtējais atgadījums, kas saasina ASV un Pakistānas attiecības.

NATO spēku sestdienas uzbrukuma laikā diviem Pakistānas armijas kontrolpunktiem dzīvību zaudēja 24 pakistāniešu karavīri. Atbildot uz uzbrukumu, Islāmābāda ir slēgusi abus divus robežpārejas punktus ar Afganistānu. Turklāt Pakistāna ir devusi ASV 15 dienu, lai atstātu Balučistānas gaisa spēku bāzi, ko izmanto ASV spēki, lai ar bezpilota lidmašīnām raidītu triecienus pret kaujiniekiem. NATO vadība par notikušo ir atvainojusies, ASV valdība par notikušo ir izteikusi līdzjūtību, solījusi veikt izmeklēšanu un uzsvērusi ASV un Pakistānas attiecību nozīmību, vēsta BBC. Tomēr tas nav mazinājis niknumu Pakistānas militārajās un politiskajās aprindās, un sabiedrībā.

Pirms gada, kad kļūdaina NATO uzbrukuma dēļ gāja bojā divi pakistāniešu karavīri, Pakistāna uz desmit dienām slēdza vienu no robežpārejas punktiem ar Afganistānu. Toreiz kaujinieku uzbrukumos tika iznīcināts ap 150 pierobežā iestrēgušo automašīnu, kā arī ievainoti vairāki to vadītāji. Ņemot vērā to dienu pieredzi, tiek pieļauts, ka tagad pēc Pakistānas un Afganistānas robežpunktu slēgšanas varētu atkārtoties līdzīgs scenārijs.

Pakistānas pusē ceļā uz Afganistānu pašlaik atrodas ap 300 automašīnu, kas uz Afganistānu ved izejvielas un materiālus. Kāds autobraucējs aģentūrai AP sacīja, ka šādā situācijā autokolonnas ir neaizsargātas no iespējamiem uzbrucējiem un ka daudzi no šoferiem ir noraizējušies par drošību. «Ja notiks uzbrukums, ko varēs izdarīt tie pieci seši karavīri, kas mums piekomandēti? Neko,» sacīja šoferis Saīds Hans, kura vadītā smagā automašīna kopā ar 35 citām vakar atradās ap 200 kilometru attālumā no Čamānas robežpārejas punkta.

NATO aptuveni pusi Afganistānas karā nepieciešamo nemilitāro materiālu un izejvielu nosūta caur Pakistānu, norāda Reuters. Arī laikā, kad Pakistāna nekādus šķēršļus transportam neliek, šīs autokolonnas dažkārt kļūst par vietējo kaujinieku grupu upuriem. NATO gan norāda, ka šādi atsevišķi incidenti būtiski neietekmē militārās alianses spēku apgādāt savus spēkus Afganistānā. Taču, ja robežpārejas punkti tiks

slēgti uz ilgāku laiku, tas varētu radīt problēmas NATO karaspēkam.

Cauri Pakistānai iet nozīmīgi piegāžu maršruti, taču Pakistānas nestabilās situācijas dēļ pašlaik sūtījumi uz Afganistānu tiek vesti arī caur maršrutiem Centrālāzijā. Tie ir dārgāki un arī citos veidos neizdevīgāki, turklāt pašlaik būtu grūti vēl vairāk palielināt no noslodzi, lai kompensētu sūtījumus, ko Afganistānā nevar nogādāt caur Pakistānu. Svarīgākās izejvielas, tajā skaitā munīcija, NATO spēkiem tiek nogādātas ar lidmašīnām tieši Afganistānas gaisa spēku bāzēs.

Kad robežpārejas punkts tika slēgts pērn, pēc ASV oficiālas atvainošanās saņemšanas Pakistāna NATO kravu satiksmi atkal atļāva. Tomēr pastāv iespēja, ka šoreiz situāciju atrisināt būs grūtāk, jo pakistāniešu upuru skaits ir lielāks.

Arī kopumā ASV un Pakistānas attiecības pēdējā gada laikā ir pasliktinājušās – it īpaši pēc tam, kad ASV spēki bez Pakistānas kolēģu brīdināšanas Pakistānas teritorijā nogalināja Al Qaeda līderi Osāmu bin Lādenu. Vašingtona ir neapmierināta arī ar Islāmābādas sadarbību, cīnoties pret Tāleban kaujiniekiem Pakistānas teritorijā. Tanī pašā laikā Pakistāna no ASV ik gadu saņem vairākus miljardus dolāru lielu palīdzību militāriem un civiliem mērķiem.

Svarīgākais