"Vienotā Krievija" tomēr notur vairākumu

Uzvara ar zaudējuma piegaršu – aptuveni tā Rietumu mediji vakar raksturoja Krievijas valdošās partijas Vienotā Krievija rezultātu parlamenta vēlēšanās.

Lai gan partijai izdevies iegūt gandrīz 50% vēlētāju atbalstu un 238 no 450 vietām Valsts domē, šis rezultāts nav salīdzināms ar pirms četriem gadiem sasniegto, kad par Vienoto Krieviju nobalsoja 64% vēlētāju un tā baudīja konstitucionālo vairākumu (315 mandātu). Turklāt starptautiskie novērotāji atzinuši, ka vēlēšanas notikušas ar pārkāpumiem un to rezultāti koriģēti valdošās partijas labā.

Pēc gandrīz visu balsu saskaitīšanas vakar kļuva skaidrs, ka Krievijas parlamenta apakšpalātā būs pārstāvētas tās pašas četras partijas, kas līdz šim. Atšķirībā no Vienotās Krievijas tās konkurenti savus rezultātus uzlabojuši. Par Komunistisko partiju nobalsojuši 19,1% vēlētāju (92 mandāti), par Taisnīgo Krieviju – 13,2% (64 mandāti), bet par liberāldemokrātiem – 11,6% (56 mandāti). Parādoties pirmajiem vēlēšanu rezultātiem, Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs, kurš formāli bija Vienotās Krievijas saraksta līderis, atzinis, ka svarīgu jautājumu pieņemšanā partijai nāksies bloķēties ar citiem politiskajiem spēkiem – kā tās galvenie sadarbības partneri redzami liberāldemokrāti un Taisnīgā Krievija. Taču vairākuma valdību, kuru vadītu D. Medvedevs (tāda ir viņa vienošanās ar pašreizējo premjeru Vladimiru Putinu, kurš pēc nākampavasar paredzētajām vēlēšanām plāno atgriezties prezidenta krēslā), Vienotā Krievija spēj veidot arī bez citu partiju piesaistīšanas.

Gan D. Medvedevs, gan V. Putins naktī uz pirmdienu centās demonstrēt optimismu, uzsverot, ka vēlēšanu rezultāti un par Vienoto Krieviju nodotais balsu skaits diezgan precīzi atspoguļo situāciju sabiedrībā. «Jebkurā gadījumā es uzskatīju un uzskatu, ka Vienotā Krievija [vēlēšanās] ir startējusi godam,» uzsvēris D. Medvedevs, norādot, ka vēlētāji, izdarot izvēli, ņēmuši vērā gan partijas panākumus, gan kļūdas. Vakar Krievijas prezidents arī diezgan kritiski izteicies par internetā izvietotajiem videomateriāliem, kuros fiksēti dažādi pārkāpumi, apgalvojot, ka viņš nekādus pārkāpumus tur nesaskata.

Tikmēr gan organizācija Golos, gan valdošās partijas konkurenti akcentu liek tieši uz šiem pārkāpumiem. Golos paziņojusi, ka reģistrēti vairāk nekā 1300 nopietnu pārkāpumu – vēlētāju un novērotāju tiesību neievērošana, vēlēšanu biļetenu falsificēšana, dīvainības balsu skaitīšanas procesā. Komunistu līderis Genādijs Zjuganovs savukārt teicis, ka tik «netīras» vēlēšanas viņš neesot piedzīvojis kopš 1991. gada. Krievijas mediji vērš uzmanību uz virkni pretrunu. Kad īsi pēc pusnakts balsu skaitīšanas procesā kļuvis skaidrs, ka Vienotā Krievija var neiegūt pat parastu vairākumu domē, pēkšņi tās rezultāti sākuši uzlaboties – pat neraugoties uz to, ka tobrīd tika skaitītas Krievijas rietumu daļas lielajās pilsētās nodotās balsis, kur valdošajai partijai tradicionāli nav liela atbalsta. Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā un televīzijas tiešraidē ik pa laikam demonstrēti rezultāti, kas liecinājuši, ka Rostovas apgabalā nobalsojuši 140% vēlētāju, bet Voroņežas apgabalā – gandrīz 130%. Kaut gan, pēc oficiāliem datiem, balsotāju aktivitāte nav pārsniegusi 60%, piemēram, Čečenijā esot nobalsojuši 99,51% sarakstos iekļauto vēlētāju, no kuriem 99,5% atbalstījuši Vienoto Krieviju. Sarunā ar RIA Novosti opozīcijas pārstāvji izteikuši aizdomas, ka rezultāti ir ievērojami falsificēti un reāli Vienotās Krievijas atbalstītāju skaits varētu būt 30%. «Man šķita, ka šīs vēlēšanas ir spēle, kurā atļauts piedalīties tikai izredzētajiem,» uz problēmām norādījusi arī EDSO novērotāju misijas vadītāja Heidī Taljavīni.