Kaut gan ES samitā, kas šodien sāksies Briselē, lielākā uzmanība tiks pievērsta parādu krīzei eiro zonas valstīs, tā rezultātus ar lielu interesi gaida arī Balkānos. Ir skaidrs, ka tiks apstiprināta Horvātijas iestāšanās ES, sākot ar 2013. gada 1. jūliju, savukārt Serbija ļoti cer, ka piektdien tai tiks piešķirts oficiāls ES kandidātvalsts statuss.
Pagājušās nedēļas nogalē beidzot tika atrisināts Serbijas un Kosovas robežkontroles jautājums, kas bija viens no galvenajiem šķēršļiem, lai Belgrada saņemtu kāroto statusu.
Šā gada oktobrī Eiropas Komisija jau rekomendēja piešķirt Serbijai, kas pieteikumu par vēlmi iestāties ES iesniedza vēl 2009. gadā, kandidātvalsts statusu. Tomēr otrdien notikušajā Eiropas Savienības valstu ES lietu ministru tikšanās laikā konkrēts lēmums tā arī netika pieņemts, tas deleģēts ES līderu apspriedei, vēsta Reuters. Visticamāk, jautājums par kandidātvalsts statusa piešķiršanu Serbijai tiks skatīts piektdien, un, lai tas būtu pozitīvs, nepieciešams visu 27 ES valstu līderu atbalsts. «Es neko neprognozēšu – šo jautājumu izlems ES valstu vadītāji,» sarunā ar Reuters sacījis Polijas Eiropas lietu ministrs Mikolajs Dovgiļevičs.
Jāatgādina, ka pagājušās nedēļas nogalē Vācijas kanclere Angela Merkele diezgan tieši paziņoja, ka Serbija vēl neesot gatava kandidātvalsts statusa saņemšanai, atgādinot par Kosovas serbu sarīkotajām sadursmēm ar NATO miera uzturēšanas spēku KFOR karavīriem un ES misijas EULEX pārstāvjiem, kurās tika ievainoti vairāki desmiti misiju dalībnieki. Sestdien Serbijas un Kosovas amatpersonām gan izdevies vienoties par robežkontroles organizēšanu, un ir cerības, ka šī vienošanās ļaus izvairīties no tālākām sadursmēm starp Kosovas serbiem, no vienas puses, un Kosovas albāņu policiju un starptautiskajiem spēkiem, no otras puses. Nekārtības sākās vasaras nogalē, kad Kosovas valdība vienpusēji pastiprināja robežkontroli, to uzticot Prištinai lojālajiem albāņiem. Pašlaik panākta vienošanās, ka divos robežkontroles punktos kopīgi strādās gan serbu, gan albāņu policisti, gan EULEX pārstāvji.
Serbijas prezidents Boriss Tadičs aicinājis Kosovas serbus pārtraukt provocēt sadursmes un nojaukt barikādes, kas uzbūvētas uz vairākiem lielceļiem. Sarunā ar Reuters viņš paudis pārliecību, ka šīs prasības tiks izpildītas līdz 26. decembrim, kad oficiāli stāsies spēkā noslēgtā vienošanās. Vienlaikus B. Tadičs atteicies izteikt minējumus, vai šī vienošanās mainīs Vācijas nostāju attiecībā uz kandidātvalsts statusa piešķiršanu Serbijai. «Es nevēlētos steigties notikumiem pa priekšu, taču, pat ja mums šo statusu nepiešķirs, Serbija nekad neatteiksies no mērķa iestāties ES,» viņš sacījis.
Citādās domās ir bijušais Serbijas valdības vadītājs, opozīcijā esošās Demokrātiskās partijas priekšsēdētājs Vojislavs Koštuņica. «Ja
9. decembrī Serbija nesaņems ES kandidātvalsts statusu, tās pilsoņi neko nezaudēs. Pēdējās dienās šī statusa sakarā mēs izjūtam aizvien lielāku spiedienu un šantāžu. Tas ir labs iemesls, lai beidzot sāktu nopietnas debates par valsts tālāko virzību,» viņš sacījis sarunā ar RIA Novosti. Pēc V. Koštuņicas domām, Serbijai par savu mērķi būtu jāizvirza nevis iestāšanās ES, bet gan politiski un militāri neitrālas, ekonomiski stabilas valsts izveidošana. «Mūsu interesēs ir laba ekonomiskā sadarbība gan ar ES dalībvalstīm, gan citām valstīm,» uzsvēris V. Koštuņica.