Lielbritānijas premjerministra Deivida Kamerona veto, ar kuru tika bloķēta iecere veikt izmaiņas Eiropas Savienības (ES) līgumā, Eiropas politiķi ir kritizējuši, turpretim Lielbritānijā viņa rīcība ir izraisījusi divējādas noskaņas.
Pagājušajā nedēļā ES galotņu tikšanās laikā D. Kamerons izmantoja veto tiesības, lai bloķētu Vācijas kancleres Angelas Merkeles un Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī iniciatīvu izstrādāt grozījumus Lisabonas līgumā jeb Konstitucionālajā līgumā. Grozījumi paredzēja noteikt stingrāku finanšu disciplīnu, kā arī soda sankcijas valstīm, kas noteikumus nepildītu. Šādi Vācija un Francija cer nodrošināt, lai pašreizējā Eiropas parādu krīze neatkārtojas. Visas pārējās 26 ES dalībvalstis ideju par grozījumu nepieciešamību atbalsta.
«Piedāvājums nebija Lielbritānijas interesēs, tāpēc es to nepieņēmu,» pagājušajā nedēļā sacīja D. Kamerons. Sarunās viņš bija izteicis gatavību grozījumus atbalstīt tikai tādā gadījumā, ja iegūs ko pretim – Lielbritānijas iekšējā tirgus aizsardzību un arī, lai tiktu samazinātas Briseles iespējas regulēt Lielbritānijas finanšu pakalpojumu jomu. Šīs prasības, it sevišķi otrā, Eiropas partneriem nebija pieņemamas, jo vairāk tāpēc, ka vājā banku regulācija tiek uzskatīta par vienu no pašreizējās finanšu krīzes iemesliem. Brīdi vēlāk D. Kamerons jau paziņoja, ka Lielbritānija nekad nepievienosies eirozonai, kā arī izteica gandarījumu, ka Lielbritānija nav arī Šengenas līguma dalībvalsts.
Pēc D. Kamerona gājiena Eiropas Parlamentā ir izskanējis ne mazums Liebritānijai veltītas kritikas. Vācijas eiroparlamentārieris, Brīvo demokrātu pārstāvis Aleksandrs Grāfs Lambsforfs, piemēram, paziņoja, ka «bija kļūda Lielbritāniju uzņemt ES». «Kamerons ir gļēvulis,» paziņojis cits eiroparlamentārietis Daniels Kons-Bendits. Eiroparlamenta partiju grupas Eiropas Tautas partija priekšsēdētājs Manfrēds Vēbers ir izteicies, ka pašlaik ES dalībvalstīm vajadzētu demonstrēt vairāk pārliecības par sevi: «Ir skaidri jāpasaka Lielbritānijai: vai nu jūs pieņemat visu komplektu, vai arī neņemat neko.» Kā norāda Der Spiegel, šie un vēl citi no Eiropas Parlamenta eirooptimistisko pārstāvju puses izskanējušie asie paziņojumi parāda, ka politiķi negrasās pieļaut, ka ES sabrūk Lielbritānijas nostājas dēļ.
Līdzīga nostāja ir jaušama arī augstākos politikas līmeņos. 17 eirozonas valstis kopā ar vēl dažām ES valstīm ir izteikušas gatavību pieņemt pašas savu stabilitātes līgumu, tādējādi apejot valstis, kuras iebilst pret jauniem līgumiem vai pastāvošo līgumu izmaiņām. Tomēr šāds risinājums ir sarežģīts, un pašlaik nav pārliecības, ka tas vispār būtu likumīgs. Tanī pašā laikā šādas iniciatīvas arī parāda, ka Eiropas politiķi ir gatavi meklēt risinājumus, kā iztikt bez Lielbritānijas atbalsta. Arī ES galotņu sanāksmē pēc Eiropas Padomes prezidenta Hermaņa van Rompeja piedāvājuma Lisabonas līguma izmaiņu vietā izvēlēties starpvaldības līgumu, kurā iesaistītos eirozonas valstis un arī pārējās, ja vēlas, dažu minūšu laikā tam atbalstu izteica 26 ES valstis, un D. Kamerons palika viens pats. Tā, atsaucoties uz kāda informēta avota stāstīto, vēsta Reuters.
Lielbritānijā eiroskeptiķi par D. Kamerona nostāju ir izteikuši gandarījumu. Viens no bijušās premjerministres Mārgaretas Tečeres tuvākajiem līdzgaitniekiem Normans Tebits, piemēram, norādījis, ka D. Kamerona pagājušās nedēļas veto ir tas pats, kuru savulaik premjeram Džonam Meidžoram vajadzēja izmantot, lai nepieļautu Māstrihtas līguma parakstīšanu. Eiroskeptiski noskaņotais laikraksts Daily Mail raksta: «Ir sajūta, ka tas ir sākums pamatīgām pārmaiņām, kurās beidzot tiks pārdefinētas mūsu ilgās un mokošās attiecības ar Eiropu.»
Citi komentētāji savukārt ir norādījuši, cik bīstama ir politika, kuru Lielbritānija D. Kamerona vadībā piekopj. Centriski kreisi noskaņotais laikraksts Guardian raksta, ka valsts tagad ir rīkojusies pretēji ārpolitikas kursam, kuram sekojusi pēdējos 50 gadus. Proti, Lielbritānija ilgu laiku ir centusies novērst, ka Eiropā dominē Vācija un Francija, taču tagad Lielbritānija ir atteikusies no iespējas ko ietekmēt.
D. Kamerona veto ir raisījis plaisu arī viņa paša vadītajā koalīcijā. «Šī ir tumša diena Lielbritānijai un Eiropai,» pēc ES līderu sanāksmes sacīja liberāldemokrātu pārstāvis Metjū Oukšots, kas norādījis: Lielbritānija atsakās no iespējas ietekmēt izšķirošus lēmumus. Premjera vietnieks un liberāldemokrātu līderis Niks Klegs izteicies, ka D. Kamerona nostāja draud Lielbritāniju izolēt.