Vienošanās, kas vakar panākta ANO klimata sarunās Dienvidāfrikas pilsētā Durbanā, paredz, ka tiks izstrādāts jauns, juridiski saistošs dokuments, kas uzliks par pienākumu lielākajām siltumnīcas efektu izraisošo gāzu ražotājvalstīm šos izmešus ierobežot.
Konferences dalībvalstis ir vienojušās, ka nākamgad tiks sāktas sarunas par jauna vispasaules līguma izstrādi, kas pienākumus klimata jomā uzliktu visām lielākajām siltumnīcas efektu izraisošo gāzu ražotājvalstīm. Kioto protokols no pienākumiem gāzu izplūdes samazināšanā ir atbrīvojis lielāko ogļskābās gāzes ražotājvalsti Ķīnu, kā arī trešo lielāko valsti Indiju, jo tās ir atzītas par jaunattīstības valstīm, kuru ekonomikai izmešu ierobežošana būtu pārlieku liels slogs. Turpretim otra lielākā ogļskābās gāzes ražotāja ASV Kioto protokolam nav pievienojusies. Tādējādi tagad ir noslēgušies gadiem ilgie neveiksmīgie mēģinājumi panākt, ka arī Ķīnai, ASV un Indijai ir ekoloģiskas saistības. Plānots, ka sarunas par jauno vienošanos tiks pabeigtas līdz 2015. gadam, savukārt jaunais dokuments spēkā stāties varētu 2020. gadā, ziņo Reuters.
1997. gadā noslēgtais Kioto protokols paredzēja, ka attīstītākās valstis līdz 2012. gadam samazinās siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešus. Durbanas sarunās Kioto protokola darbība ir pagarināta līdz 2017. gadam.
Daudzas mazās salu valstis, ko apdraudētu okeāna līmeņa celšanās, un jaunattīstības valstis ir izteikušas neapmierinātību ar Durbanas sarunu rezultātiem un uzskata, ka panāktā vienošanās ir zemākais iespējamais kopsaucējs, lai nevarētu teikt, ka sarunas ir izgāzušās. «Es gribētu, lai mēs būtu ieguvuši vairāk, taču mums tagad ir vismaz kaut kas. Viss vēl nav zudis,» sacīja mazo valstu koalīcijas finanšu jautājumu sarunvedējs Selvins Harts. Indija, kas vienošanos atbalstīja negribīgi, turpretim vainoja rietumvalstis savu iepriekšējo klimata solījumu nepildīšanā.
Sarunās ir parādījušās arī konkrētākas Zaļā klimata fonda vadības aprises – šis fonds iecerēts kā atbalsta mehānisms nabadzīgākajām valstīm, lai tām ļautu pielāgoties klimata izmaiņām. Paredzēts, ka līdz 2020. gadam nabadzīgākās valstis no fonda ik gadu saņems 110 miljardus ASV dolāru.