No Polijas pārņemot Eiropas Savienības prezidentūru, Dānija solījusies tuvākā pusgada laikā darīt visu, lai ES 27 dalībvalstis kļūtu vienotākas, – pirmām kārtām tas attiecas uz bloka finansiālo problēmu risināšanu.
Eksperti gan norāda, ka Dānijas, kas pati nav eiro zonas valsts, iespējas šajā jomā būs ierobežotas, tādēļ dāņu prezidentūra varētu izcelties ar uzsvara likšanu uz alternatīvo enerģijas ieguves veidu atbalstīšanu, jauniem soļiem ES paplašināšanās virzienā un dāņu kultūras reklamēšanu.
Savā Jaungada uzrunā Dānijas premjerministre Helle Torninga-Šmita uzsvērusi, ka Dānija centīsies panākt vienprātību visu ES dalībvalstu starpā par veidu, kādā risināma eiro zonas parādu krīze, vēsta Euronews. Premjerministre norādījusi, ka vienprātības panākšana ir Dānijas specializācija, atgādinot, ka viņa vada triju partiju koalīciju, kurā nepieciešams regulāri rast kompromisus starp premjeres pārstāvētajiem sociāldemokrātiem un to partneriem no sociālistu un sociālliberāļu partijām. «Mūsu mērķis ir stiprināt ES šajos grūtajos laikos,» sacījusi H. Torninga-Šmita, savukārt Dānijas ES lietu ministrs Nikolajs Vammens norādījis, ka Dānija vēlas kalpot par tiltu starp tām 17 valstīm, kuras jau ir eiro zonā, un tām desmit, kuras tajā nav iestājušās. Īpašs uzsvars likts uz vēlmi kā pilnvērtīgu ES locekli saglabāt Lielbritāniju. Jāatgādina, ka pēc 9. decembra ES samita, kurā Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons kategoriski noraidīja Vācijas un Francijas ierosinājumus eiro zonas valstu budžetu stiprināšanā, izskanējuši viedokļi, ka Lielbritānija nostādījusi sevi uz izolācijas ceļa.
«Politiski Dānijai būs maza ietekme uz Eiropas sadarbības aspektu, kas pašlaik atrodas uzmanības epicentrā. Oficiāli Dānija nemaz nevar risināt un tai nebūtu jārisina eiro krīze,» uz to, ka starpvaldību fiskālā pakta projekta veidošana ir Eiropas Komisijas prezidenta Hermana van Rompeja, nevis ES prezidējošās valsts prerogatīva, norāda aģentūra Ritzau. Līdzīgi uzskata arī Kopenhāgenas universitātes politisko zinātņu profesors Peters Nedergārds, kurš uzsver, ka atšķirībā no 2002. gada, kad Dānija iepriekšējo reizi ieņēma ES prezidējošās valsts posteni (tolaik pilnā sparā ritēja sarunas par desmit Centrālās Eiropas un Austrumeiropas valstu uzņemšanu ES), šoreiz tai nav viena galvenā tēma, uz ko balstīties. Arī viņš uzskata, ka eiro zonas valstu parādu problēmas tiks risinātas citā līmenī.
«Tā būs efektīva, ne īpaši skaļa prezidentūra bez lielām problēmām,» ir pārliecināts P. Nedergārds, kurš prognozē, ka lielāko uzmanību Dānija varēs veltīt alternatīvo enerģijas ieguves veidu propagandēšanai. AP atgādina, ka uz to jau norādījis Dānijas klimata lietu ministrs Mārtins Lidegārds. «Katrs eiro, ko mēs izmantojam efektīvākai enerģijas ieguvei, tiek tērēts, lai mudinātu eiropiešus veidot vairāk darba vietu. Katrs eiro, ko mēs iztērējam par naftas importu, aizplūst aiz Eiropas robežām. Tas mudina zaļo dienaskārtību uztvert kā ļoti svarīgu Eiropas nākotnes sadarbības sastāvdaļu,» viņš sacījis.
Cits Dānijas prezidentūras uzdevums ir meklēt jaunas tirdzniecības iespējas ES valstu kompānijām – jau paziņots par tirdzniecības sarunu sākšanu ar Japānu, Kanādu, Indiju un Tunisiju. Dānija ir arī ieinteresēta ES ārējo robežu kontroles pastiprināšanā un stingrākā imigrācijas kontrolē. N. Vammens piebildis, ka prezidentūras laikā uz priekšu tiks virzīts arī ES paplašināšanās process. «Mēs gatavojamies turpināt sarunas ar Turciju un Islandi, jūnijā sākt sarunas ar Melnkalni, bet februārī saskaņā ar Eiropas Padomes lēmumiem piešķirt kandidātvalsts statusu Serbijai,» sacījis Dānijas ES lietu ministrs.