Gan Francijā dzīvojošie turki, gan Turcijas amatpersonas paudušas sašutumu par Francijas Senātā pieņemto likumu, kas par kriminālnoziegumu pasludina turku veiktā armēņu genocīda noliegšanu.
Iepriekš šo likumu apstiprināja Francijas parlamenta apakšpalāta, tas vēl jāparaksta prezidentam, un Turcija, kas draudējusi, ka vērsīs sankcijas pret Franciju, aicinājusi N. Sarkozī šo dokumentu neparakstīt.
Pēc vairāk nekā sešas stundas ilgām debatēm Francijas Senāts vēlu pirmdienas vakarā apstiprināja likumu ar 127 balsīm par, 86 pret un 42 deputātiem atturoties, vēsta Reuters. Turklāt likumprojekts tika mazliet modificēts, tajā vairs neuzsverot armēņu genocīdu – gadu ilgs cietumsods un 45 000 eiro liela soda nauda draudēs par jebkura genocīda noliegšanu. AP norāda, ka likuma parakstīšana no prezidenta puses ir formalitāte un N. Sarkozī to, visticamāk, paveiks līdz februāra vidum, kad beigsies parlamenta sesija. Taču likuma pretiniekiem vēl ir iespējams to apturēt, ja vismaz 60 deputāti iesniegs attiecīgu prasību Francijas konstitucionālajā tiesā.
BBC norāda, ka tieši uz to liek lielas cerības Turcijas premjerministrs Redžeps Tajips Erdogans. «Mēs paraudzīsimies, kā attīstīsies situācija Francijā, un tad lemsim par atbildes soļiem. Taču jau tagad ir skaidrs, ka tie būs pakāpeniski,» Turcijas valdības vadītājs sacījis vakardienas uzrunā parlamenta deputātiem. Kaut gan viņa runā Francijas parlamenta pieņemtais likums nodēvēts par «rasistisku», premjers paziņojis, ka «Turcijai šāds likums neeksistē», un norādījis, ka tas «nogalina domas brīvību». BBC uzsver, ka R. T. Erdogans izticis bez atklātiem draudiem Francijai, turklāt nav aicinājis Turcijas pilsoņus rīkot kādas protesta akcijas. Kad 2010. gadā saasinājās Turcijas un Izraēlas attiecības, premjera rīcība bija citāda un viņš tieši atbalstīja demonstrantus, kuri protestēja pret Izraēlas rīcību Brīvības flotiles apstādināšanā.
AP vēsta, ka vakar ar asu paziņojumu, kurā Francijas parlamenta lēmums nosaukts par bezatbildīgu, nākusi klajā Turcijas ārlietu ministrija, savukārt Turcijas vēstnieks Tahsins Burkuoglu pieļāvis iespēju, ka starp abām valstīm tiks pazemināts diplomātisko attiecību līmenis un viņam nāksies uz visiem laikiem pamest Parīzi. Francijas ārlietu ministrs Alēns Žipē, kurš iepriekš nav slēpis savu neapmierinātību ar likumu, vakar, uzstājoties televīzijas kompānijas Canal+ raidījumā, aicināja Turciju nepārspīlēt ar reakciju.
AFP norāda, ka likuma pieņemšana ar sajūsmu uztverta Francijā dzīvojošajā armēņu diasporā (tiek lēsts, ka Francijā dzīvo aptuveni 500 000 armēņu) un Erevānā. «Šī diena ar zelta burtiem tiks ierakstīta ne tikai Armēnijas un Francijas tautu draudzības vēsturē, bet arī cilvēktiesību aizsardzības vēsturē,» sacījis Armēnijas ārlietu ministrs Edvards Nalbandjans. Savukārt Azerbaidžānas politiķi norādījuši, ka Francijai, kas tik atklāti nostājusies Armēnijas pusē, vairs nav morālu tiesību kā starpniecei darboties Kalnu Karabahas konflikta risināšanā.