Laikā, kad daudzas valstis un Arābu līga ir kritizējušas Sīriju par mēģinājumiem vardarbīgi apspiest iekšējo konfliktu, Krievija turpina atbalstīt Sīrijas prezidenta Bašara Asada režīmu, tādējādi cenšoties saglabāt savu ietekmi Tuvajos Austrumos.
Ar Krievijas un arī Ķīnas labvēlību Sīrijai pagājušajā gadā izdevās izvairīties no ANO sankcijām, turklāt Maskava Sīrijas režīmam turpina pārdot ieročus, tādējādi šī sadarbība abām valstīm ir izdevīga, norāda AP.
«Krievijai nebūtu jēgas atteikties no Bašara Asada režīma atbalstīšanas,» saka neatkarīgā Stratēģiju un tehnoloģiju analīzes centra vadītājs Ruslans Puhovs. «Sīrija ir Krievijas beidzamais sabiedrotais Tuvajos Austrumos, kas tai ļauj nodrošināt kādu ietekmi reģionā.» Maskava arī cer, ka B. Asads, ja noturēsies pie varas, par atbalstu pateiksies ar jauniem ieroču iepirkuma līgumiem un citiem izdevīgiem darījumiem. Sīrija jau ir Krievijai pasūtījusi 36 iznīcinātājlidmašīnas Jak-130, un šā darījuma summa ir 550 miljoni dolāru, vēsta laikraksts Kommersant. Tajā pašā laikā Maskava vairās Sīrijai pārdot bruņojumu, kas būtiski ietekmētu militāro līdzsvaru reģionā. Pēc ASV un Izraēlas iebildēm tā noraidīja Sīrijas piedāvājumu pirkt raķetes Iskander.
Sīrija ir bijusi Krievijas sabiedrotā Tuvajos Austrumos kopš padomju laikiem. Nodibinot labas attiecības ar Damasku, Kremlis mēģināja mazināt ASV ietekmi Tuvajos Austrumos un piegādāja Sīrijai bruņojumu, ko tā izmantoja bruņotajos konfliktos ar Izraēlu. Kopš Padomju Savienības sabrukuma Krievijas un Izraēlas attiecības ir uzlabojušās, tajā pašā laikā draudzība ar Sīriju un ietekme reģionā Krievijai nodrošināja dalību tā dēvētajā Tuvo Austrumu Miera procesa kvartetā līdzās Eiropas Savienībai, ASV un ANO. Tartūsas ostā atrodas Krievijas vienīgā jūras spēku bāze ārpus bijušās Padomju Savienības teritorijas.
Krievijas atturēšanās ANO balsojumā par rezolūciju Lībijas konflikta risināšanā pavēra ceļu NATO militārajai intervencei šajā valstī. Tagad Kremlis sola, ka nepieļaus līdzīga scenārija atkārtošanos Sīrijā, un sola bloķēt ikvienu ANO rezolūciju, kurā skaidri nebūs norādīts, ka ārvalstu karaspēks Sīrijā nedrīkst ieiet. Tāpat Krievija ir kritizējusi rietumvalstis par bruņojuma piegādāšanu Sīrijas nemierniekiem, vienlaikus mēģinot bloķēt ieroču sūtījumus, kuri paredzēti Sīrijas armijai.
Atbalstot Sīrijas režīmu, Krievijai nav daudz ko zaudēt, turklāt tā maz var iegūt, pašlaik nomainot draugus. «Krievija jau ir šķērsojusi Rubikonu,» norāda Globālās ieroču tirdzniecības analīzes centra vadītājs Igors Korotčenko. «Krievija tiks dēvēta par Asada režīma patronesi, vienalga, kāds būs Sīrijas konflikta iznākums. Veidojot attiecības ar Sīrijas nemierniekiem, Krievija neko neiegūs.» Līdzīgi domā arī žurnāla Rossija v globaļnoj politike redaktors Fjodors Lukjanovs, kurš norāda, ka Krievija pašlaik tiek uzskatīta par diktatora sabiedroto, un, ja režīms kritīs, zudīs arī Krievijas ietekme reģionā.