Amerikas Savienoto valstu aizsardzības ministrs Leons Panetta (Leon Panetta) neizslēdz, ka, ņemot vērā pieaugošo spriedzi ap Irānu, Izraēla jau šī gada pavasarī vai vasarā var bombardēt Teherānas kodolobjektus. Vēl pavisam nesen Pentagons atzinis, ka arī ASV var veikt uzbrukumu Irānai.
Viņaprāt, pastāv liela varbūtība, ka Izraēla raidīs triecienu Irānai jau šī gada aprīlī, maijā vai jūnijā, pirms Irāna pārkāps tā dēvēto imunitātes zonu un pievērsies kodolieroču radīšanai. Stratēģiski nozīmīgu objektu iznīcināšanai, pēc Izraēlas domām, ir būtiski jābremzē kodolprogrammas izveide, kuras radīšanā tiek turēta aizdomās Irāna, raksta The Washington Post.
Izraēla bažījas, ka Irānā slepenos pazemes bunkuros pietiekamā daudzumā glabājas bagātinātā urāna krājumi, lai īsā laikā spētu izgatavot kodolieročus. Lai arī Izraēla uzskata, ka tikai ASV ir pietiekami liela militārā jauda, lai pārtrauktu šo procesu, tā negrib savas valsts likteni padarīt atkarīgu no amerikāņu rīcības, kas var būt novēlota.
Līdz ar to Izraēla likusi manīt, ka tā tuvākajā laikā var pati patstāvīgi iejaukties Irānas bīstamo plānu realizēšanā, piebilstot, ka to nāksies darīt tādā gadījumā, ja Rietumu ekonomiskās sankcijas nesniegs vēlamo rezultātu.
Aizsardzības ministrs un ASV prezidents Baraks Obama (Barack Obama) brīdinājuši Izraēlu, ka Vašingtona turpina iestāties pret uzbrukumu Irānai, uzskatot, ka apturēt kodolprogrammas izstrādi var arī ar ekonomisko sankciju palīdzību, raksta izdevums.
Tāpat tiek uzsvērts, ka Baltais nams pagaidām nav izlēmis, kā reaģēt uz iespējamajiem Izraēlas uzbrukumiem Irānai. Šobrīd tiek apsvērtas šādas rīcības sekas attiecībā uz ASV.
Izraēla apzinās, ka Irāna var atriebt pret to vērsto uzbrukumu, taču šaubās, vai šādi pretuzbrukumi varētu izraisīt globālas sekas.