Krievijā piketē par un pret Putinu

Nedēļas nogalē Maskavā un citviet notikušās konkurējošās demonstrācijas pret Vladimiru Putinu un pasākumi viņa atbalstam parāda, ka ir daudz cilvēku, kuri neatbalsta premjerministru, tomēr arī varasiestādēm ir iespējams savākt pietiekami daudz piekritēju.

Zemā gaisa temperatūra, kas sestdien no rīta bija nokritusies līdz mīnus 22 grādiem pēc Celsija, nebija kavējusi uz protesta pasākumu ierasties lielam skaitam cilvēku. Kā ziņo BBC, kopējais sanākušo skaits līdzinājies tam, ko opozīcija bija piesaistījusi pagājušajā reizē. Pasākuma rīkotāji paziņoja, ka sanākuši aptuveni 120 tūkstoši, turpretim Maskavas policija paziņoja, ka uz demonstrāciju ieradušies 38 tūkstoši cilvēku. Pret V. Putinu un par godīgām vēlēšanām rīkotā demonstrācija bija trešais šāda veida pasākums kopš pērnā gada nogales, kad notika Krievijas Valsts domes vēlēšanas – daudzi ārvalstu novērotāji tās atzina par negodīgām. Iebildes pret V. Putinu un vēlēšanām ir vieni no nedaudzajiem vienojošajiem elementiem opozīcijas partijām un organizācijām, kuras pasākumā piedalījās.

«Visi šeit sanākušie ir ieradušies pēc brīvas gribas,» sacīja viens no pasākuma Par godīgām vēlēšanām apmeklētājiem. «Turpretim dažiem maniem draugiem darba devēji lika doties uz Putina pasākumu, pretējā gadījumā viņiem draud atlaišana.» Pasākuma dalībnieki devās gājienā no Kalugas laukuma uz Bolotnajas laukumu, nesot baltus balonus un transparentus ar saukļiem, kas vērsti pret V. Putinu. Pasākuma rīkotāji pieprasa, lai Valsts domes vēlēšanas tiktu rīkotas atkārtoti, kā arī aicina cilvēkus pēc mēneša gaidāmajās prezidenta vēlēšanās nebalsot par V. Putinu. Nākamās demonstrācijas tiks rīkotas 26. februārī.

Opozīcijas rīkotās akcijas līdzīgi kā iepriekš notika arī citās lielākajās pilsētās visā valstī. Tomēr atšķirībā no citām reizēm šoreiz aktīvi bija arī V. Putina atbalstītāji. V. Putins savu piekritēju pasākumus bija nodēvējis par «antioranžo revolūciju», tādējādi salīdzinot opozīcijas aktivitātes ar notikumiem Ukrainā 2004. gadā, kad opozīcija ieguva varu. «Esmu šī pasākuma dalībniekiem pateicīgs un piekrītu viņu uzskatiem,» sacīja prezidenta amata kandidāts.

V. Putina atbalsta mītiņa rīkotāji, iesniedzot dokumentus pašvaldībā, bija norādījuši, ka uz to ieradīsies 15 tūkstoši cilvēku, taču sanākušo skaits bija aptuveni 138 tūkstoši. Kā ziņo RIA Novosti, V. Putins ir piesolījis palīdzēt pasākuma rīkotājiem samaksāt sodu, kas piespriests par dalībnieku skaita pārsniegšanu. «Lai organizatori nepārdzīvo,» sestdien sacīja V. Putins. «Esmu gatavs solidāri sniegt savu artavu un kopā ar viņiem atbildēt likuma priekšā.» Viņš domā, ka rīkotāji acīmredzot paši ir bijuši pārsteigti par šādu cilvēku atsaucību. Gazera.ru gan norāda, ka daudzi no sanākušajiem ieradušies piespiedu kārtā vai arī viņiem par to tiek atlīdzināts, tomēr V. Putina pārstāvji šādas runas ir kategoriski noraidījuši. Apmeklētāju vidū netrūka arī tādu, kuri nepiekrīt opozīcijai. «Šeit sanākušie neatbalsta liberāļu apvērsuma mēģinājumu,» sacīja pensionārs Valērijs. «Es šeit atnācu, jo nevēlos, lai valstī sāktos tāds haoss kā pašlaik Lībijā.»

Sagaidāms, ka prezidenta vēlēšanās V. Putins uzvarēs, tomēr pašlaik ir grūti prognozēt, ar cik lielu atbalstu viņš var rēķināties. Pagājušajā nedēļā, tiekoties ar vēlēšanu novērotājiem, viņš izteicās, ka «nav nekas briesmīgs, ja būs jārīko vēlēšanu otrā kārta», tādējādi viņš ir atzinis, ka varētu nepietikt balsu, lai jau pirmajā vēlēšanu kārtā iegūtu vairāk nekā 50 procentus balsu.

Pašlaik publiskā viedokļa aptauju dati rāda, ka V. Putinu atbalsta 40 līdz 50 procenti vēlētāju. Viens no reālākajiem konkurentiem, ar ko viņam varētu būt jāsacenšas otrajā kārtā, ja tāda notiks, būs komunistu līderis Genadijs Zjuganovs.

Svarīgākais