Itālijas premjerministram Mario Monti un valsts lielākajai arodbiedrībai CGIL nav izdevies panākt vienošanos par valdības iecerēto reformu nodarbinātības jomā. Premjers gatavojas līdz šīs nedēļas nogalei reformas plānu iesniegt parlamentā, bet arodbiedrība piedraudējusi rīkot protesta akcijas.
Jāatgādina, ka M. Monti, kurš amatā stājās pagājušā gada novembrī, līdz šim, neraugoties uz virkni nepopulāru lēmumu, kurus pieņēma valdība, bija izdevies izvairīties no lieliem streikiem un demonstrācijām.
Vairāk nekā trīs stundas ilgušās premjera sarunas ar trīs lielāko Itālijas arodbiedrību vadību beigušās ar to, ka mērenās arodbiedrības CISL un UIL principiāli piekritušas reformai, bet kreisā CGIL, kas apvieno vairāk nekā 6 miljonus biedru, to kategoriski noraidījusi. Tomēr premjers un Itālijas nodarbinātības ministre Elza Fornero uzsvēruši, ka reforma, kuras mērķis ir paaugstināt darba ražīgumu un apkarot bezdarbu, tiks realizēta. «Šī reforma paredzēta, lai modernizētu sistēmu, un pēc tās realizācijas mēs varēsim sacīt, ka vismaz attiecībā uz darba tirgu vairs nav nekādu šķēršļu ārzemju investīcijām Itālijā,» premjera teikto citē Reuters. Jāpiebilst, ka uz darba likumdošanas modernizēšanu Itāliju mudina arī Eiropas Savienība, – pagājušās nedēļas nogalē pēc tikšanās ar M. Monti Eiropas Komisijas vadītājs Žozē Manuels Barrozu paziņoja, ka «tā ir absolūta nepieciešamība».
Reformas galvenais mērķis ir novērst situāciju, kad Itālijā faktiski pastāv darba tirgi. Tā izveidojusies, pateicoties garantijām strādājošajiem, kuras arodbiedrības panāca pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados. Saskaņā ar šīm garantijām cilvēkus, kuri pieņemti pastāvīgā darbā kompānijās ar vairāk nekā 15 darbiniekiem, faktiski nav iespējams atlaist – darba devēji uzsver, ka tas attiecas arī uz strādājošajiem, kuri nespēj tikt galā ar saviem pienākumiem vai neievēro disciplīnu. Lai izvairītos no šo garantiju nodrošināšanas, Itālijas darba devēji lielākoties cenšas slēgt īstermiņa kontraktus ar jaunajiem darbiniekiem. Parasti viņus atlaiž jau pēc divarpus gadu darba, turklāt neatkarīgi no šā darba rezultātiem, – darba devējam nav finansiāli izdevīgi slēgt ilgstošus darba līgumus. Rezultātā lielākie cietēji ir gados jauni itālieši, kuriem nav iespējams iegūt pastāvīgu darbu, – statistika liecina, ka vairāk nekā 30% itāliešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem ir bezdarbnieki.
M. Monti valdības izstrādātā reforma paredz, ka darba devējiem būs vienkāršāk atlaist strādājošos, turklāt tas attiecas arī uz pastāvīgo darba līgumu slēdzējiem. Nav pārsteigums, ka daudzi strādājošie itālieši pauduši bažas par savu nākotni, un šo situāciju izmantojusi arodbiedrība CGIL. «Mēs mobilizēsimies, mēs darīsim visu nepieciešamo, lai pretotos šai reformai,» sacījusi arodbiedrības līdere Suzanna Kamuso, piebilstot, ka M. Monti valdība «cenšas daudzās darba tirgus problēmas risināt vienkārši ar atlaišanām».
Reuters norāda, ka Itālijas valdībai jārēķinās ne tikai ar protesta akcijām, bet arī zināmām problēmām parlamentā. Līdz šim M. Monti kabinetu stabili atbalstījusi kreisi centriskā Demokrātu partija, taču nedrīkst aizmirst, ka daļa tās aktīvistu ir cieši saistīti ar CGIL. Tas var novest pie domstarpībām starp partijas labējo un kreiso spārnu, prognozējuši Itālijas mediji.