Grieķijas koalīcija zaudē vēlēšanās

Vakar notikušajās parlamenta vēlēšanās partijas, kas veido Grieķijas valdošo koalīciju, ir cietušas smagu sakāvi.

Pēc vakar vakarā izziņotajiem sākotnējiem datiem, partija Jaunā demokrātija, kas darbojas arī pašreizējā koalīcijā, no visām partijām varētu būt guvusi vislabākos rezultātus, taču tā ir saņēmusi mazāk nekā 20 procentus balsu. Otrajā vietā ir kreisi noskaņoto partiju apvienība SYRIZA, savukārt PASOK, kas arī ir pārstāvēta pašreizējā valdībā, ir trešajā vietā.

PASOK un Jaunā demokrātija pagaidu valdību izveidoja pagājušā gada novembrī. Bija sagaidāms, ka nepopulāro taupības pasākumu dēļ savas līderpozīcijas tās zaudēs, un uz to rēķina labākus rezultātus varēs parādīt partijas un apvienības, kas pret taupības politiku iebilst. 2009. gada vēlēšanās Jaunā demokrātija ieguva 33,5 procentus balsu, bet PASOK – 43,9 procentus.

No vakardienas vēlēšanās labākos rezultātus guvušajām partijām nav nevienas, ko varētu uzskatīt par pārliecinošu uzvarētāju, un ir sagaidāmas sarežģītas koalīcijas veidošanas sarunas. Vislabākos rezultātus ieguvušajai partijai ir dotas trīs dienas koalīcijas veidošanai. Ja tās beigsies bez rezultātiem, koalīciju veidot mēģinās otra veiksmīgākā partija, taču, ja arī tad sarunas būs nesekmīgas, Grieķijai draud vēl vienas ārkārtas vēlēšanas, norāda BBC. Šāds ieilgušas nestabilitātes periods atkal varētu satraukt Grieķijas aizdevējus. Spēja izveidot jaunu valdību un turpināt iesākto taupības politiku ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai valsts turpinātu saņem Eiropas Savienības, Eiropas Centrālās bankas un Starptautiskā valūtas fonda aizdevumu. Pēc pašreizējā izmaksu plāna, nākamie 11 miljardi eiro Grieķijai ir jāsaņem jūnijā.

Jaunajā parlamentā pirmo reizi iekļūt varētu arī neonacistiskā partija Zelta rītausma, kas, pēc aptauju datiem, ieguvusi vairāk nekā sešus procentus balsu.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais