Vairāku Eiropas valstu centrālo banku vadītāji ir publiski komentējuši scenārijus, kas varētu attīstīties, ja Grieķija nespēs pildīt savas finanšu saistības un tai nāksies atgriezties pie nacionālās valūtas.
Zviedrijas Centrālās bankas vadītājs Pērs Jansons pagājušajā nedēļā intervijā Bloomberg atzina, ka valstu centrālo banku vadītāji daudzās Eiropas valstīs ir sākuši apspriesties, kas notiktu, ja Grieķija no eirozonas izstātos, un kādas būtu šāda soļa sekas. «Es negribētu paredzēt, ka šāds process būtu nesāpīgs un bez komplikācijām,» sacīja P. Jansons.
Vācijas Centrālās bankas vadītājs Jenss Veidmans izteicies, ka gala lēmums par izstāšanos no eirozonas ir jāpieņem pašai Grieķijai, taču ir skaidrs, ka gadījumā, ja valsts nepildīs savus solījumus, jaunu aizdevuma daļu tā nesaņems, un tādā gadījumā ir liela iespēja, ka valsts bankrotēs. Viņa kolēģis, Īrijas Centrālās bankas vadītājs Patriks Honohans uzskata, ka Grieķijas maksātnespēja eirovalūtai būtu graujoša, taču eiro ir izredzes to nepārciest. «Izstāšanās no eirozonas nav paredzēta ne likumos, ne līgumos, taču ir iespējamas situācijas, kas dokumentos nudien nav iestrādātas,» preses konferences laikā Tallinā pagājušajā nedēļā sacīja P. Honohans. «Kopumā ar šo procesu ir iespējams tikt galā. Tas, protams, būtu trieciens eirozonas pārliecībai par sevi, un tas daudz ko sarežģītu. Iznākums būtu nepievilcīgs, taču nav teikts, ka tas būtu arī nāvējošs.»
Eiropas Savienības ekonomisko un monetāro jautājumu komisārs Oli Rēns savukārt stāsta, ka Eiropa pašlaik ir krietni labāk sagatavojusies iespējamai Grieķijas aiziešanai no eirozonas nekā pirms diviem gadiem. Atšķirībā no 2010. gada, kad Grieķija pirmo reizi lūdza starptautisko aizdevumu, eirozona ir kļuvusi krietni elastīgāka pret šādiem iespējamiem scenārijiem. «Taču es joprojām esmu pārliecināts, ka Grieķija var palikt eirozonā un rast veidu, kā izpildīt savas saistības,» sacīja O. Rēns, kurš uzskata, ka Grieķijas situācija ārpus eirozonas būs vēl sliktāka nekā pašlaik.