Itāliju satricina stipra zemestrīce

© Scanpix

Spēcīgajā zemestrīcē, kas vakar satricināja Itālijas ziemeļu daļu, vairākās pilsētās sagrautas ēkas, kā arī vismaz seši cilvēki zaudējuši dzīvību.

Sešas balles stiprās zemestrīces epicentrs atradies netālu no Boloņas. Tā skāra arī Ferrāru, Veronu, Mantuju un citas tuvējās pilsētas un bija jūtama arī Milānā un Venēcijā. Upuri gājuši bojā, sabrūkot ēkām, kurās tie atradās. Ievainojumus guvuši vēl 50 citi cilvēki, tomēr traumas nevienam no viņiem nav smagas, vēsta BBC. Pilsētu iedzīvotāji, pazemes grūdieniem sākoties, patvērumu no briesmām meklēja, izejot ielās.

Daudzām ēkām ir iebrukuši jumti, namu sienās, arī vairāku baznīcu torņos redzamas plaisas, ielās mētājas no māju sienām nokritušie ķieģeļi. Vakar speciālisti sāka izvērtēt zemestrīces postījumus, bet domājams, ka kultūrvēsturiskajam mantojumam ir nodarīti pamatīgi zaudējumi. Šis Itālijas senajai arhitektūrai varētu būt lielākais trieciens kopš 1997. gada, kad divu pazemes grūdienu laikā tika nopostīta Asīzes Franciska bazilika, kas atrodas vairāk uz dienvidiem no vakardienas zemestrīču reģiona. Šī baznīca pēc zemestrīces tika atjaunota.

Vājas zemestrīces Itālijas ziemeļu daļā ir visai biežas, un valsts ir labi sagatavota, lai pēc iespējas samazinātu iespējamos postījumus. Šā gada janvārī šo reģionu satricināja 5,3 balles stipra zemestrīce. Toreiz upuru nebija, taču dažviet māju sienās bija radušās plaisas.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais