Ziemeļkoreja skaidrojas par militārajiem plāniem

© Scanpix

Satelītu uzņēmumi rāda, ka pēdējā gada laikā Ziemeļkorejas raķešu palaišanas laukumā ir notikuši lieli būvdarbi, kas var liecināt par gatavošanos izmēģinājumam. Tāpat tiek pieļauts, ka Ziemeļkoreja plāno kodolizmēģinājumu. Phenjana pieļāvumus par kodolizmēģinājumiem uzskata par ASV naidīgās politikas izpausmi.

Pēdējo nedēļu laikā aizvien biežāk izskan bažas, ka Ziemeļkoreja plāno rīkot savu trešo kodolizmēģinājumu. Phenjana šādus plānus nav atzinusi un vaino Vašingtonu par baumu sēšanu ar nolūku vairot konfrontāciju, vēsta BBC. ASV īpašais sūtnis Ziemeļkorejas jautājumos Glins Deiviss sacīja, ka kodolizmēģinājuma gadījumā Phenjanai nāksies saskarties ar tik spēcīgu pretreakciju, ka tā sapratīs, ka ir pārrēķinājusies. Atbildot uz šiem izteikumiem, Ziemeļkorejas Ārlietu ministrija paziņoja, ka valdība neesot plānojusi šādus izmēģinājumus veikt. Taču pagājušajā nedēļā, kad pēc tikšanās ar vairāku citu pasaules valstu līderiem Vašingtona Phenjanu aicināja «izbeigt provokācijas», Ziemeļkoreja bija solījusi uz ASV spiedienu atbildēt, palielinot savu kodolvarenību.

Pieļāvumi par nākotnē gaidāmu Ziemeļkorejas kodolizmēģinājumu pagājušajā mēnesī izskanēja no Dienvidkorejas puses neilgi pēc neveiksmīgā Ziemeļkorejas raķetes izmēģinājuma. Raķetes palaišana izpelnījās plašu starptautisku nosodījumu, un toreiz Ziemeļkoreja solīja par šādu attieksmi atriebties. Kā ziņo Reuters, viedoklis par iespējamu gaidāmu kodolizmēģinājumu ir nostiprinājies arī daudziem Ziemeļkorejas jautājumu speciālistiem, un tiek pieļauts, ka tā šoreiz pirmo reizi varētu izmantot augsti bagātinātu urānu. Iepriekš Ziemeļkorejas kodolieročos izmantots plutonijs.

Ziemeļkorejas Ārlietu ministrija turpretī uzsver, ka Phenjanas pēdējā laika aktivitātes, arī jau minētā raķetes palaišana, saistītas ar zinātniskiem un miermīlīgiem mērķiem. «Pašlaik joprojām saglabājas dialoga un sarunu iespējas, lai atrisinātu Korejas pussalas kodoljautājumus, tomēr tas nav iespējams, kamēr ASV nepārtrauks savu naidīgo politiku pret Ziemeļkoreju,» teikts ministrijas paziņojumā, ko citē Ziemeļkorejas ziņu aģentūra KCNA.

Satelītu uzņēmumi, kurus analizējis Džona Hopkinsa universitātes ASV–Korejas institūts, liecina, ka Ziemeļkoreja tomēr gatavo kādu ieroču izmēģinājumus. Tongē raķešu palaišanas laukumā pašlaik notiek plaši būvniecības darbi, un, ja tie turpināsies pašreizējā tempā, laukums būs gatavs līdz 2016. vai 2017. gadam. Pētnieki arī norādījuši uz līdzībām starp būvēm, kas top Ziemeļkorejā, un tām, kas uzbūvētas Irānas Semnana Raķešu un kosmosa centrā, vienlaikus uzsverot, ka tas vēl nav pierādījums tam, ar kāda veida tehnoloģijām un projektiem abas valstis apmainās. «Lai arī šīm valstīm ir ilga sadarbības vēsture raķešu izstrādē, pašlaik vēl nevar pateikt, vai šī sadarbība izpaužas arī Ziemeļkorejas būvētā objekta projektēšanā un raķešu konstruēšanā,» teikts pētījumā.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais