Francija noraida taupības politiku

Eiropas Savienības (ES) līderu neformālajā sanāksmē Francijas jaunais prezidents Fransuā Ollands vakar kritizēja taupības politiku. Spiediens pret Vācijas atbalstīto finanšu disciplīnas modeli pieaug, tomēr pašlaik ir maz ekonomikas īstermiņa stimulācijas risinājumu, par kuriem ES pārstāvji spētu vienoties.

Francijas atbalstītā ideja par eiroobligācijām, kas paredz eirozonas valstīm kolektīvi garantēt eirozonas valstu parādus, iepriekš ir izskanējusi un plaši apspriesta vairākkārt. Eiroobligāciju ieviešanas gadījumā būtu iespējams samazināt augstās procentu likmes, ko par aizdevumiem pašlaik maksā Spānija, Itālija un citas valstis, par kuru spējām tikt galā ar savām parādsaistībām finanšu tirgi šaubās. Šo ideju ir atbalstījušas vairākas dalībvalstis. F. Ollands domā, ka, palielinot valstu iespējas aizņemties naudu ar izdevīgākiem noteikumiem, apritē nonāktu vairāk naudas, tādējādi stimulējot ekonomisko izaugsmi, vēsta BBC.

Vācija šādai pieejai nepiekrīt. Ar Nīderlandes un daļēji Austrijas atbalstu Vācijas kanclere Angela Merkele līdz šim ir bloķējusi mēģinājumus ieviest eiroobligācijas. Nīderlandes finanšu ministrs Jans Kēss de Jagers uzsvēris, ka vienīgā izeja no krīzes ir taupība un reformas. Savukārt Austrijas kanclers atbalsta F. Ollanda nostāju, bet finanšu ministre – A. Merkeles. Taču F. Ollands ES līderu sanāksmes laikā savām idejām atbalstu mēģināja gūt no citu valstu pārstāvjiem. Spiediens, kas tiek izdarīts uz taupības politikas aizstāvjiem, nāk arī no Vašingtonas. ASV prezidents Baraks Obama ir izteicis skepsi par A. Merkeles pieeju, saskaņā ar kuru vienas zāles der visiem.

Eiroobligācijas nav vienīgā krīzes pārvarēšanas ideja, kas izskanējusi. Politiķi pārrunāja iespējas efektīvāk izmantot ES struktūrfondus, kas paredzēti infrastruktūras projektu atbalstīšanai nabadzīgākajās ES valstīs, – ir izskanējuši priekšlikumi šo naudu piešķirt arī, piemēram, esošo strādnieku un potenciālo darbinieku izglītošanai un apmācībai. Tāpat tiek pieļauta Eiropas Investīciju bankas kapitāla palielināšana, lai banka labāk varētu palīdzēt mazajiem uzņēmējiem. Tomēr, kā norāda BBC, šīs idejas, kurām ES līderu atbalstu gūt ir vieglāk, atdevi sniegs tikai ilgtermiņā. Turpretī Francija un arī citas valstis vēlas tādu ekonomikas stimulāciju, kas sniegtu rezultātu jau drīz.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais