ASV kritizē bin Lādena operācijas palīga notiesāšanu

Vašingtona ir izteikusi neapmierinātību ar Pakistānas tiesas spriedumu, kurā par vainīgu valsts nodevībā atzīts ārsts, kurš ASV palīdzēja Osāmas bin Lādena nogalināšanas operācijā. Pakistāna turpretim pieprasījusi cienīt savas tiesas lēmumu.

Notiesātais ārsts Šakils Afridī rīkojis fiktīvu vakcinācijas kampaņu, lai iegūtu DNS paraugus, kas ļautu noteikt, vai noteiktajā teritorijā atrodas O. Bin Lādens vai tā radinieki. ASV uzsver, ka Š. Afridī nezināja, kāda cilvēka meklēšanas operācijā ir iesaistījies, turklāt viņam arī nebija izdevies iegūt O. Bin Lādena nama iemītnieku DNS paraugus. Vienlaikus Vašingtona atzīst, ka šī sadarbība ASV operācijas plānošanā palīdzējusi. Savukārt Pakistānai šī operācija bija liels apkaunojums, jo izrādījās, ka terorists bija vairākus gadus spējis netraucēti dzīvot pilsētā. Islāmābāda bija neapmierināta, ka pirms operācijas Vašingtona to nav par saviem plāniem informējusi un notikušo uzskatīja par savas suverenitātes pārkāpumu.

ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija ir kritizējusi Pakistānas tiesas lēmumu. Nav atmesti centieni piespriesto termiņu saīsināt vai arī panākt ārsta atbrīvošanu. «Ārstam netika prasīts, lai viņš Pakistānā spiegotu,» laikrakstam New York Times sacīja kāda amerikāņu amatpersona, kas specializējas pretterorisma jautājumos. «Viņam tika lūgts palīdzēt atrast Al Qaeda teroristus, kuri apdraud Pakistānu un ASV. Viņš palīdzēja izglābt pakistāniešu un amerikāņu dzīvības.»

Pakistāna nav izrādījusi gatavību pakļauties ASV aicinājumiem. «Afridī tika notiesāts atbilstoši Pakistānas likumiem un Pakistānas tiesas lēmumam,» paziņojis Pakistānas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis Moazams Alī Hāns. «Mūsu valstīm ir nepieciešams cienīt vienai otras juridiskos procesus.»

48 gadus vecais Š. Afridī tika arestēts vairākas nedēļas pēc ASV īpašo uzdevumu vienības reida Abotābādas namā, kur mitinājās O. bin Lādens. 33 gadu cietumsods viņam tika piespriests, pamatojoties uz britu kolonizācijas laika likumdošanu, kas vēl joprojām ir spēkā federāli pārvaldītajās cilšu teritorijās – reģionā valsts ziemeļaustrumu daļā, no kurām netālu notika O. bin Lādena nogalināšanas operācija. Ja ārsta nozieguma vētīšanai tiktu piemērots Pakistānas Kriminālkodekss, viņam tiktu piespriests nāvessods. Likums, pēc kura Š. Afridī tika notiesāts, šādu soda mēru neparedz. Š. Afridī tika atzīts par vainīgu, jo vācis informāciju svešas valsts izlūkdienesta uzdevumā. Taču viņš nav vienīgais. Kā vēsta BBC, ir pamats domāt, ka vairākums cilvēku, kas pēdējā gada laikā arestēti saistībā ar O. bin Lādena lietu, ir tie, kuri palīdzējuši amerikāņiem šo operāciju rīkot, nevis tie, kas teroristam palīdzējuši slēpties.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais