Vatikāns cīnās ar dokumentu publiskošanu

Vatikānā rīkotā izmeklēšana par pēdējā laikā publiskotajiem slepenajiem dokumentiem ir devusi pirmos rezultātus – nedēļas nogalē arestēts pāvesta sulainis. Dokumenti, kas pēdējo mēnešu laikā publiskoti, vēsta par iekšējām intrigām, korupciju un citām problēmām Vatikānā.

Skandāls saistībā ar Vatikāna dokumentiem virmojis kopš gada sākuma, kad preses rīcībā sāka nonākt dažādi Vatikāna dokumenti – tai skaitā vēstules, zīmītes, dienesta ziņojumi un citi amatpersonu materiāli. Dokumenti parāda iekšējos konfliktus saistībā ar mēģinājumiem mazināt Vatikāna slikto slavu par nespēju ieviest normas naudas atmazgātāju un terorisma finansētāju ierobežošanai. Dokumenti negatīvā gaismā parāda Vatikāna otro augstāko amatpersonu kardinālu Tarcisio Bertoni, kura regulārie neveiklie izteikumi, haotiskums un nespēja tikt galā ar vadības pienākumiem esot pret viņu noskaņojusi daudzus ne tikai Vatikānā, bet arī ārpus tā. Citi dokumenti ir parādījuši, ka veids, kādā Vatikāns slēdz darba līgumus, neatbilst labas prakses izpratnei. Saskaņā ar publiskotajiem dokumentiem, Vatikāns ir pabīdījis malā monsinjoru Karlo Mariju Vigano, kurš bija cēlis trauksmi par koruptīvajiem darījumiem un favorītismu, kas nozīmē pakalpojumu pirkšanu par augstāku cenu. Viņš pārcelts uz Vašingtonu, kur kļuvis par Vatikāna vēstnieku. Vatikāna amatpersonām arī ir bijušas iekšējas nesaskaņas saistībā ar Vatikāna bankas darbību. Bankai pašlaik ir saspringts posms: jūlijā būs zināms Eiropas Padomes atzinums par tās atbilstību finanšu darījumu pārskatāmības kritērijiem.

Vatikāna amatpersonu veiktās izmeklēšanas laikā tika secināts, ka notikušais ir sulaiņa Paolo Gabrieles darbs. Kratīšanas laikā viņa dzīvoklī tika atrasti dažādi slepeni un Vatikāna amatpersonu privāti dokumenti. P. Gabriele ir viens no dažiem ar Vatikāna reliģiozajām institūcijām nesaistītajiem cilvēkiem, kuriem bija piekļuve pāvesta privātajām telpām, vēsta BBC. Par pāvesta sulaini viņš ir strādājis kopš 2006. gada. Viņš ir cilvēks, kurš brauc pāvesta mašīnas priekšējā sēdeklī, bet lietus laikā tur viņa lietussargu.

Lietas materiāli ir nodoti Vatikāna tiesneša Pjero Antonio Boneta rīcībā, un viņam ir jāizlemj, vai pierādījumu ir pietiekami daudz, lai P. Gabrieli varētu tiesāt. Tā kā Vatikānā cietumu nav, aizdomās turētais pašlaik tiek turēts kādā policijas iecirknī ārpus Vatikāna sienām, ziņo Reuters. Viņam draud 30 gadu ilgs cietumsods par nelikumīgu valsts vadītāja dokumentu piesavināšanos, un tādā gadījumā soda termiņu viņš, visticamāk, izcietīs kādā no Itālijas cietumiem.

Publiskotie dokumenti mēnešiem ilgi ir bijuši Itālijas masu saziņas līdzekļu uzmanības lokā. Pagājušajā nedēļā iznāca arī žurnālista Džanluidži Nuci sarakstītā grāmata Viņa svētība, kurā tika iekļauti daudzi slepeni dokumenti, kas sūtīti pāvestam un viņa privātajam sekretāram. Autors uzsver, ka dokumentus ieguvis no vairākiem avotiem, kā arī par tiem nav maksājis ne centa. Vatikāns grāmatu pasludināja par «noziedzīgu» un draudēja atrast un tiesāt ne tikai dokumentu zagli, bet arī tiesāties ar grāmatas autoru un izdevēju.

Pagājušajā nedēļā no amata bija jāaiziet Vatikāna bankas prezidentam Etorem Goti Tedeši, kurš tiek vainots nespējā veikt savus amata pienākumus. Izplatītajā bankas padomes skaidrojumā teikts, ka viņš regulāri nav apmeklējis sanāksmes, nav spējis aizsargāt banku, nav spējis saliedēt kolektīvu, kā arī viņa personiskā uzvedība bijusi neadekvāta. Paziņojumā norādīts, ka arī E. Goti Tedeši tiek turēts aizdomās par Vatikāna dokumentu publiskošanu, jo viņš nav spējis paskaidrot savā rīcībā esošu dokumentu nonākšanu Itālijas masu saziņas līdzekļu rīcībā. Vienlaikus bankas padomes loceklis Karls Andersons uzsvēris, ka šis incidents nav saistāms ar plašāko skandālu, kurā iesaistīts P. Gabrieli, un ka E. Goti Tedeši saistība ar dokumentu nopludināšanu «nav nopietns problēmjautājums».

E. Goti Tedeši plašos komentāros par notikušo nav dalījies, uzsverot, ka viņš pārlieku ciena pāvestu, lai publiski mazgātu netīro veļu, vēsta AP. Viņš nav arestēts.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais