Vakar notikušajās Grieķijas parlamenta vēlēšanās ar nelielu balsu pārsvaru uzvarējuši konservatīvie spēki, kas atbalsta starptautiskā aizdevuma programmas turpināšanu.
Tādējādi šīs vēlēšanas, kas lielā mērā ietekmē ne tikai Grieķijas iekšpolitiku, bet arī eirozonas likteni, dod nelielu iemeslu atslābumam globālajā finanšu jomā. Tomēr par vēlēšanu rezultātiem varēs spriest tikai pēc tā, kā partijām izdosies vienoties par jauno koalīciju.
Saskaņā ar pirmajiem oficiālajiem vēlēšanu rezultātiem vislielāko balsu pārsvaru ir ieguvusi labēji noskaņotā Jaunā demokrātija, kas saņēmusi 29,5 procentus balsu, savukārt otrajā vietā ar 27,1 procentu balsu ir radikālo kreiso spēku apvienība SYRIZA. Grieķijas vēlēšanās uzvarējusī partija, neraugoties uz to, cik liels tās pārsvars ir pār konkurentiem, parlamentā saņem vēl papildus 50 vietas no 300. Tādējādi pastāv iespēja, ka Jaunajai demokrātijai ar centriski kreiso partiju PASOK, kas ieguvusi 12,3 procentus balsu, varētu būt pietiekami daudz vietu, lai divatā izveidotu valdību, norāda BBC. Tomēr no PASOK puses vakar izskanēja paziņojumi, ka šī partija neies valdībā, ja tajā nebūs iesaistīta arī SYRIZA, kas atbalsta pilnīgi citu politiku.
Šīs bija otrās vēlēšanas pēdējo sešu nedēļu laikā, jo pēc 6. maija balsojuma labējo un kreiso politisko spēku pozīcijas bija tik līdzīgas, ka jaunu valdības koalīciju izveidot nebija iespējams. Vakardienas balsojumam sekoja politiķi un finanšu speciālisti visā pasaulē, jo tas, kura partija uzvarēs un veidos valdību, var ietekmēt to, vai Grieķija paliks eirozonā. Valsts bankrots un izstāšanās no eirozonas savukārt var radīt jaunu satricinājumu pasaules ekonomikā. Parādos nonākušajai Grieķijai ir piešķirti divi starptautiskie aizdevumi – kopumā 240 miljardu eiro apmērā, tomēr ar taupības politiku ekonomikas lejupslīdi apturēt un budžeta ienākumus palielināt nav izdevies.
Starptautisko aizdevēju prasības par tēriņu samazināšanu, kas Grieķijai ir jāpieņem, lai varētu dabūt aizdevumu, daudziem iedzīvotājiem nav pa prātam. Tajā pašā laikā publiskā viedokļa aptauju rezultāti rāda, ka vairākums valsts iedzīvotāju vēlas, lai valsts arī turpmāk paliktu eirozonā. Arī visas lielākās partijas, izņemot komunistisko partiju KKE, savās partiju programmās solīja saglabāt eiro. Jaunās demokrātijas līderis Antonis Samars brīdināja, ka starptautiskā aizdevuma programmas noraidīšana nozīmēs valsts atgriešanos pie drahmas. Turpretī apvienība SYRIZA uzskatīja, ka par starptautiskā aizdevuma nosacījumiem ir nepieciešams panākt jaunu vienošanos. Taču aizdevēji ir uzsvēruši, ka nekāda noteikumu mainīšana nav iespējama.
«Grieķijas iziešana no eirozonas būtu liela katastrofa,» izteicies bijušais Grieķijas premjerministrs Georgs Papandreu, kura vadībā valsts vienojās par pirmo starptautisko aizdevumu. Pēc viņa domām, Grieķija nav problēma, bet dziļu eirozonas problēmu izpausme.