Obama neizraidīs no ASV jauniešus imigrantus

No ASV turpmāk vairs netiks izraidīti imigranti, kuri valstī ieradušies mazotnē, paziņojis prezidents Baraks Obama.

Saskaņā ar jauno kārtību nelegālajiem imigrantiem, kas ASV ieradušies pirms 16 gadu vecuma, ASV ir nodzīvojuši vismaz piecus gadus un kuriem nav sodāmības, varēs piešķirt darba atļaujas. Jautājums par imigrantu jauniešu likteni ir viens no aktuālākajiem, kura risinājumu vēlas redzēt daudzi latīņamerikāņu izcelsmes pilsoņi. Tā kā šis ir vēlēšanu gads, B. Obamam ir bijusi lielāka motivācija rīkoties, jo latīņamerikāņu vēlētāju viedoklis vairākos štatos var būt izšķirošs. «Nav jēgas no valsts izraidīt talantīgus jaunus cilvēkus,» savu nostāju skaidro B. Obama. «Viņi ir amerikāņi savās sirdīs un ikvienā citā jomā, izņemot vienu: viņi nav amerikāņi uz papīra.» Tiek lēsts, ka prezidenta izsludināto jauno kārtību savā labā varēs izmantot aptuveni 800 000 cilvēku.

Prezidenta pavēle uz labo pusi ietekmēs B. Obamas panīkušo vēlēšanu kampaņu, norāda BBC. Bērni, kuri ASV ir ieradušies nelegāli kopā ar saviem vecākiem, līdz šim ir bijuši viens no problemātiskākajiem nelegālās imigrācijas aspektiem. Vairākums no viņiem savas dzīves laikā ir iekļāvušies ASV sabiedrībā, gājuši amerikāņu skolās, turklāt viņiem ir maza saistība ar savu dzimteni, uz kuru viņus līdz šim varēja izraidīt. Jau 2001. gadā tika izstrādāts likumprojekts, kas mazgadīgajiem imigrantiem, kuri atbilst noteiktiem kritērijiem, ļautu iegūt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, tomēr nepieciešamo likumdevēju atbalstu tam panākt nav izdevies. B. Obamas administrācija šādā situācijā ir piedāvājusi savu kompromisa risinājumu, kas jauniešiem imigrantiem nesola uzturēšanās atļauju, taču vienlaikus aptur viņu izraidīšanu un ļauj viņiem strādāt ASV.

Izziņojot lēmumu par imigrantiem, B. Obama arī uzsvēra, ka šādi viņš rīkojas, ko Kongress nav spējis pieņemt likumus, kas risinātu ar imigrāciju saistītās problēmas. Savukārt Republikāņu partijas prezidenta amata kandidāts Mits Romnijs, kritizējot B. Obamas lēmumu, norāda, ka imigrantu legalizācija ir jānostiprina likumdošanā, nevis ar prezidenta pavēli, kuru katrs nākamais prezidents viegli var atkal atcelt.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais