NATO vētīs Sīrijas rīcību

Savas lidmašīnas notriekšanu Turcija uzskata par Sīrijas agresiju, un ir sasaukusi NATO valstu sanāksmi, lai kopīgi vienotos par nepieciešamajiem soļiem. Notikušais varētu pastiprināt rietumvalstu spiedienu pret Sīrijas režīmu, taču Krievija nav mainījusi savas iebildes pret radikāliem soļiem, kuru mērķis būtu šo režīmu gāzt.

NATO valstu sanāksmi Turcija rīkot aicinājusi, atsaucoties uz NATO hartas 4. pantu. Tas paredz, ka gadījumā, ja kādas dalībvalsts drošība ir apdraudēta, var tikt rīkotas konsultācijas par alianses kolektīvu rīcību. Sanāksme plānota otrdien Briselē. Turcija plāno ar šo jautājumu vērsties arī ANO Drošības padomē.

Zemu lidojošo Turcijas izlūklidmašīnu F4 Phantom Sīrija notrieca 22. jūnijā. Sīrija paziņojusi, ka notriekšanas brīdī lidmašīna atradusies tās teritorijā, turpretim Turcija apgalvo, ka lidmašīna atradusies starptautiskajā gaisa telpā. Turcijas ārlietu ministrs Ahmets Davutoglu atzinis, ka neapbruņotā lidmašīna varētu būt pārkāpusi Sīrijas robežu, tomēr tas noticis tikai uz brīdi un kļūdas dēļ, savukārt lidmašīna notriekta 15 minūtes vēlāk, kad tā no Sīrijas teritorijas bija izlidojusi. Saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem, valsts gaisa telpa plešas 12 jūras jūdzes (22,2 kilometrus) no krasta un sakrīt ar teritoriālajiem ūdeņiem.

Damaska uzsvērusi, ka tās rīcība nav uzskatāma par naidīguma izpausmi, un incidentu skaidro ar to, ka Sīrijas gaisa spēkiem lidaparātu nav izdevies identificēt. Bet, kad atklājies, ka tā ir Turcijas lidmašīna, arī Sīrija nosūtījusi savus spēkus lidaparāta apkalpes meklēšanā. Šie meklējumi nav devuši rezultātus, un aizvien reālāka kļūst iespēja, ka viņi ir gājuši bojā. Lidmašīnas vraks atrasts Vidusjūras ūdeņos 1300 metru dziļumā, vēsta Reuters.

Tā kā Turcija ir viena no valstīm, kas, sākoties nemieriem Sīrijā, ir nostājusies režīma pretinieku pusē, abu valstu attiecības pēdējā laikā ir bijušas saspringtas. Kā norāda BBC, Turcijas pirmā reakcija uz lidmašīnas notriekšanu bija pārsteidzoši mierīga, un oficiālie paziņojumi bija lakoniski. Tikai vēlāk Turcijas ārlietu ministrs paziņoja, ka Sīrijas apgalvojumi neatbilst patiesībai – lidmašīna bijusi labi identificējama. Ministrs arī noliedza izskanējušos minējumus, ka lidmašīnai Sīrijas teritorijā bijis kāds slepens uzdevums: lidaparāts esot sūtīts mācību lidojumā, lai pārbaudītu Turcijas radaru iespējas. Notikušajā joprojām ir daudz neskaidrību, tanī pašā laikā notikušais arī apzināti vai netīši ir sniedzis signālu Sīrijas kaimiņvalstīm: Krievijas piegādātā Sīrijas pretgaisa aizsardzības sistēma ir efektīva, turklāt Sīrija ir gatava to izmantot.

Savukārt Turcijas reakcija parāda, ka, par spīti sarežģītajām attiecībām ar Sīriju, tā vēlas izvairīties no militāra konflikta, un NATO sanāksmes sasaukšana ir interpretējama kā mēģinājums vispirms lidmašīnas jautājumu risināt diplomātiskā ceļā. Vienlaikus šāds solis arī parāda situācijas nopietnību, norāda BBC. Turcija vēlas pārliecināties, ka tā, oficiāli atbildot uz notikušo, var rēķināties ar pārliecinošu NATO valstu atbalstu. Arī Turcijas laikraksts Hurriyet savā komentārā norāda, ka Ankara ir uzsvērusi savu nevēlēšanos iesaistīties karā, tāpēc neveiks darbības, kas var tikt uzskatītas par karadarbību: «Pretējā gadījumā karš Turcijai būtu ne tikai ar Sīriju, bet vienlaikus arī ar Krieviju un Ķīnu.»

Turcijas lidmašīnas notriekšana varētu vēl vairāk paplašināt viedokļu plaisu, kas Sīrijas jautājumā pastāv starp Krieviju, no vienas puses, un rietumvalstīm un arābu valstīm, no otras, norāda Reuters. Sagaidāms, ka NATO valstis vēl vairāk pastiprinās spiedienu pret Sīrijas režīmu, turpretim Krievija līdz ar Ķīnu ir ietekmīgākās valstis, kas iebilst pret radikālu soļu speršanu, lai apturētu asinsizliešanu Sīrijā. Krievijas nostāju veido gan vērtīgie līgumi ar Sīrijas režīmu par ieroču iepirkšanu un Damaskas atļauja savā teritorijā izvietot Krievijas Jūras spēku bāzi, gan arī mēģinājums rietumvalstīm demonstrēt, ka šāda mēroga starptautiskie jautājumi nav risināmi bez Krievijas līdzdalības. Šāda politika savukārt nozīmē, ka Maskava ir nonākusi opozīcijā lielākajai daļai arābu valstu, tāpēc Krievija citas valstis mēģina pārliecināt, ka tā nevis atbalsta B. el Asada režīmu, bet gan uzskata, ka tikai paši sīrieši drīkst noteikt viņa likteni.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais