Skolniece noslīkst, glābjot Ziemeļkorejas bijušo līderu portretus

Ziemeļkorejā noslīkusi kāda skolniece, plūdu laikā glābjot bijušo valsts līderu – Kima Irsena un Kima Čenira portretus. Līdzīgi gadījumi šajā valstī nav retums – «svēto» portretu dēļ cilvēki riskē gan ar savām, gan savu bērnu dzīvībām.

Incidents noticis šī gada 11.jūnijā – 14 gadus veca meitene, jau smeļoties mutē ūdenim, no applūdušās mājas iznesusi laukā polietilēnā ietītus bijušo valsts līderu portretus, turēdama tos virs galvas. Meitene gājusi bojā, noslīkstot kopā ar tiem.

Pēc nāves meitene apbalvota ar Kima Čenira vārdā nosauktu jauniešu goda prēmiju, un viņas vārdā tiks nodēvēta skola, kurā skolniece mācījusies. Godalgas saņēmuši arī meitenes vecāki un skolotāji.

Tas nav pirmais šāda veida gadījums Ziemeļkorejā. Pateicoties personības kultam valstī, plaši izplatīti ir valsts bijušo līderu portreti. Tos pieņemts turēt mājās, birojos un sabiedriskās ēkās. Vietējie mediji bieži raksta par varoņdarbiem, kas paveikti, glābjot šos portretus, nereti par to maksājot ar dzīvību, vēsta AFP.

Tā 2007.gadā kāds fermeris nogruvumā zaudēja sievu un bērnus, taču izglāba līderu portretus. Turpretī 2008.gadā kāds strādnieks plūdu laikā izglābis attēlus, par to samaksājot ar savas piecgadīgās meitas dzīvību. Vīrietis Kima Čenira un Kima Irsena portretus ietina polietilēnā un turēja rokās, bet meitu nesa sev uz muguras. Viņam meklējot drošāku patvērumu, meitene nenoturējās pie tēva muguras un iekrita ūdenī. Vēl kāds valsts iedzīvotājs 2008.gadā steidzies glābt līderu attēlus applūdušā mājā, kur arī noslīcis. Ja tic vietējo mediju ziņotajam, viņa mirstīgās atliekas atrastas tikai pēc nedēļas un pat tad viņš cieši pie krūtīm bija piespiedis abu valsts vadītāju bildes.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais