Plūdos cietušajiem Kubaņas iedzīvotājiem dod cerības

Šodien aprit desmit dienas, kopš Krievijas Kubaņas reģionu piemeklēja traģiskie plūdi, kas Krimskā, Novorosijskā un Gelandžikā prasīja aptuveni 170 cilvēku dzīvības. Neraugoties uz laiku, kas pagājis kopš traģēdijas, oficiāls bojāgājušo saraksts joprojām nav publiskots, un dažādas iestādes sniedz atšķirīgus datus.

Plūdos visvairāk cietušās Krimskas iedzīvotāji žēlojas, ka cilvēkiem ir problēmas saņemt kompensācijas, glābšanas darbi notiekot pārāk lēni, pilsēta ir pārpildīta ar nevajadzīgiem humānās palīdzības sūtījumiem, bet atbildīgas amatpersonas turpina cita uz citu novelt vainu par iedzīvotāju nebrīdināšanu laikus.

Šķiet, šie signāli ar mediju starpniecību sasnieguši arī prezidentu Vladimiru Putinu, kurš svētdienas vakarā negaidīti ieradās Krimskā un diezgan asā tonī pieprasīja amatpersonām rīkoties enerģiskāk, lai aptuveni 30 000 plūdos cietušo (stihija nopostīja vairāk nekā 7200 māju) saņemtu nepieciešamo palīdzību. Kad reģiona gubernators Aleksandrs Tkačovs, sagaidot V. Putinu, izteica viņam pateicību par sniegto atbalstu, prezidents pārtrauca gubernatoru, paziņojot, ka viņš var aiztaupīt šīs pateicības, jo pašlaik jārunā par konkrētām lietām. «Cilvēki apgalvo, ka par plūdiem viņi netika brīdināti, lai gan bijušais pilsētas administrācijas vadītājs sacījis, ka brīdinājums ir bijis. Es uzdodu izmeklēšanas komitejas speciālistiem veikt objektīvu visu amatpersonu darbības novērtējumu,» sacījis V. Putins. Krievijas mediji prognozējuši, ka starp tiem, kuri var zaudēt amatus, ir arī A. Tkačovs, kurš jau divas dienas pēc plūdiem atcēla no amata Krimskas rajona administrācijas vadītāju Vasiliju Krutjko, kurš, pēc Krievijas laikrakstu ziņām, atzīts par lielāko grēkāzi. Pēc tam, kad izmeklēšanas komitejas darbinieku nopratinātās amatpersonas sniegušas ļoti pretrunīgas liecības par savu rīcību īsti pirms plūdiem un tiem sākoties, izmeklētāji pieprasījuši no sakaru kompānijām datus par ierēdņu telefonsarunām 6. un 7. jūnijā, cerībā, ka tie varētu dot kādu noderīgu informāciju.

Līdz izmeklētājiem nonākušas ziņas, ka reģiona amatpersonas lēmumus par kompensācijas piešķiršanu konkrētiem cietušajiem mēdz parakstīt tikai tad, ja viņi apstiprina, ka iepriekš brīdināti par plūdu iespējamību. Virknei cietušo, kas plūdos zaudējuši mājokļus, kompensācija atteikta, tāpēc, ka viņi nav bijuši pierakstīti konkrētajā adresē, citiem varasiestāžu pārstāvji skaidrojuši, ka mājas vēl iespējams izremontēt, vēl daļa kompensāciju nav saņēmuši tāpēc, ka dokumentos ielavījušās kādas kļūdas – pareizrakstības kļūmes uzvārdos, nepareizi pases dati, vēsta Newsru.com. V. Putins mudinājis iedzīvotājus izrādīt pilsonisko iniciatīvu, pašiem piedalīties lēmumu pieņemšanā: «Jūs taču paši vislabāk zināt, kam ir jāsaņem kompensācija.» Prezidents arī paziņojis, ka plūdu seku likvidēšanai uz reģionu tiks nosūtīti aptuveni 5000 Krievijas armijas karavīru.

Šo ziņu Krimskas iedzīvotāji gan uztvēruši bez lielas sajūsmas. «Jau tagad pilsētā atrodas tūkstošiem dažādu iestāžu pārstāvju, taču mēs īsti nesaprotam, ar ko viņi nodarbojas,» stāstījusi kāda sieviete. Par to, ka palīdzība tiek sniegta nepārdomāti, liecina kaut vai humānās palīdzības plūsmas, kas Krimskā ik dienas tiek nogādātas no dažādiem Krievijas reģioniem. «Saplēstas zeķbikses, lietota apakšveļa, milzīgs maiss ar kaklasaitēm,» – lenta.ru uzskaita sūtījumus, par kuriem pauž neizpratni Krimskas iedzīvotāji, kuriem daudz noderīgāki būtu medikamenti, saliekamās gultas un krēsli, segas vai virsdrēbes. Vakar Krievijas ārkārtas situāciju ministrijas vadītājs Vladimirs Pučkovs aicinājis pārstāt vākt humānās palīdzības kravas, savukārt laikraksti vēsta, ka daudz kas no atsūtītā, bet nederīgā pamazām tiekot dedzināts pilsētas nomalēs.

Veselības aizsardzības ministrija pavēstījusi, ka Krimskai nedraud infekciju izplatība, par ko bija bažas pagājušajā nedēļā, – svētdien atjaunota ūdensvada ūdens padeve ēkām, kas nav cietušas plūdos. Bet speciālisti veido jaunas kartes, kurās tiks identificēti tie rajoni, kurus varētu skart plūdi nākotnē, – celtniecība tajos būs aizliegta, un iedzīvotājiem, kuri tur dzīvoja, piešķirs zemi citur, skaidrojis V. Pučkovs.