Kritikas krustugunīs nonākušajam Vācijas iekšējam izlūkdienestam (Verfassungschutz) šonedēļ iecelts jauns vadītājs, kura uzdevums būs veikt nopietnas pārmaiņas pēc skandāla, kas saistīts ar nespēju atšķetināt neonacistu grupējuma Nacionālsociālistiskā pagrīde (NSU) veiktos noziegumus.
Deutsche Welle gan uzsver, ka pārmaiņām būtu jāskar visu drošības dienestu tīklu, jo skandāls ar NSU atklājis, ka dažādo dienestu starpā nav nepieciešamās sadarbības – gluži tāpat, kā tas tika konstatēts ASV pēc 2001. gada 11. septembra terora aktiem. Dzirdēti pat viedokļi, ka Vācijas Konstitūcijas aizsardzības birojs, kas koordinē īpašo dienestu darbību, nav piemērots apstākļiem, kas izveidojušies pēc aukstā kara beigšanās.
«Mums ir nepieciešams veikt reformas un atjaunot sabiedrības uzticību iekšējās izlūkošanas dienestam,» šonedēļ, iepazīstinot žurnālistus ar jauno dienesta vadītāju Hansu Georgu Māsenu, sacījis Vācijas iekšlietu ministrs Hanss Peters Frīdrihs. 49 gadus vecais H. G. Māsens, kurš iekšlietu ministrijas struktūrās strādā kopš 1991. gada, bet kopš 2008. gada vadījis pretterorisma departamentu, šajā amatā aizstās Heincu Frommu, kurš mēneša sākumā paziņoja par demisiju. No amatiem atkāpušies ar Saksijas un Tīringenes federālo zemju iekšējo izlūkdienestu vadītāji – tieši šajās zemēs NSU laikā no 2000. līdz 2007. gadam bija pastrādājis slepkavības, taču nevienam nebija ienācis prātā, ka tās visas varētu būt viena un tā paša grupējuma roku darbs, atgādina Reuters.
Jāatgādina, ka par NSU eksistenci sabiedrība uzzināja pagājušā gada novembrī, kad pēc neveiksmīga laupīšanas mēģinājuma savā treilerā pašnāvības izdarīja policijas vajātie Ūve Bēnhardts un Ūve Mundloss. Viņi gan bija mēģinājuši nodedzināt treileru, tomēr policijai izdevās atrast pierādījumus, kas apliecināja, ka šīs grupas locekļi ir atbildīgi par deviņu turku un grieķu biznesmeņu, kā arī vācu policistes slepkavību – krāsmatās tika atrasta arī policistes pistole. Pārbaudot bojā gājušo izdarītos tālruņu zvanus, tika konstatēta viņu saistība ar Cvikavas iedzīvotāju Beāti Šepi – saņēmusi trauksmes signālu no saviem līdzzinātājiem, viņa bija mēģinājusi nodedzināt īrēto dzīvokli, taču arī tajā policija atrada gana daudz pierādījumu. Pati B. Šepe pēc vairāku dienu bēguļošanas nolēma padoties un pašlaik atrodas apcietinājumā.
«Zīmīgi, ka grupas atklāšana un likvidēšana nebija augsta līmeņa izlūkdienesta profesionāļu, bet gan parastu policistu panākums,» norāda AP, uzsverot, ka pēc šā notikuma iekšējam izlūkdienestam uzdots loģisks jautājums – kādēļ gadiem ilgi faktiski tā deguna priekšā darbojies un slepkavības pastrādājis neonacistu grupējums. Speciālās parlamenta izmeklēšanas komisijas pārstāvji, kuri savu darbu gan vēl nav pabeiguši, sarunā ar Deutsche Welle norāda, ka ieceļotāju slepkavību izmeklēšana liecinot «vai nu par absolūti nolaidīgu dienesta pienākumu pildīšanu, vai arī pilnīgu nekompetenci». Kaut gan izlūkošanas dienests regulāri atskaitījies, cik aģentu tam izdevies iefiltrēt labējo radikāļu rindās, turklāt šie aģenti pavisam noteikti bijuši organizācijā, kurā NSU biedri darbojušies pirms tam, nekādas informācijas par NSU aktivitātēm dienesta rīcībā nebija. AFP atgādina – pēc tam, kad noskaidrojies, ka novembrī, īsi pēc NSU likvidēšanas, iznīcināti vairāki slepeni dokumenti, kas attiecas uz izmeklēšanu, pat radušās aizdomas, ka izlūkdienestā darbojas ļaudis, kuri simpatizē neonacistiem. «Mēs noskaidrojām, ka starp dienesta aģentiem nav bijis neviens no NSU vai tās biedru tuviem paziņām, šādā veidā vismaz apgāžot sazvērestības teoriju,» uzsvērusi komisijas pārstāve Eva Hēgle.
Taču tas neattaisno izlūkdienesta paviršo darbu slepkavību izmeklēšanā, ko bijušais Vācijas Federālās kriminālmeklēšanas aģentūras viceprezidents Bernhards Falks raksturojis ar vārdiem «amatieru līmenī». Piemēram, izmeklējot vienu no slepkavībām, ticis saukts palīgā ekstrasenss, kurš apgalvojis, ka spējot kontaktēties ar slepkavības upuri... Pat tas, ka visu deviņu uzņēmēju slepkavībās izmantots viens un tas pats ierocis, nav licis apvienot izmeklēšanu – katrā no piecām federālajām zemēm, kur notikušas slepkavības, vietējā policija strādājusi pie savām versijām, bet iekšējais izlūkdienests pie savām. Un tas – labākajā gadījumā, jo izlūki centušies izvairīties no slepkavību izmeklēšanas, apgalvojot, ka tā ir imigrantu kriminālo grupējumu rēķinu kārtošana.
AP norāda, ka situāciju ievērojami sarežģījusi Vācijas drošības dienestu sazarotā struktūra – daži no tiem ir federālā pakļautībā, citi strādā federālo zemju valdības pakļautība. Tas ir vēsturisks mantojums, lai nepieļautu, ka vienas amatpersonas rokās nonāk pārāk liela vara, taču ASV piemērs lieliski pierāda, ka šāda sistēma ir neefektīva, uzsver AP. Vēl kategoriskāks ir kreisi noskaņotais žurnālists un eksperts labējā spārna ekstrēmisma jautājumos Tīss Marsens, kurš ir pārliecināts, ka Konstitūcijas aizsardzības birojs kā institūcija nav reformējams, tas ir jāizformē un drošības dienests jāveido no jauna. «Šī iestāde ir aukstā kara bērns, kas saglabājusies no laikiem, kad cīnījās divi bloki. Tā galvenokārt orientēta pret bijušo Austrumvāciju, īstiem vai izdomātiem komunisma draudiem,» uzskata T. Marsens, kurš ir pārliecināts, ka tieši šā iemesla dēļ izlūkdienests pievērš nepietiekamu uzmanību labējā spārna radikāļiem. Tiesa, Vācijas parlaments jau pieņēmis lēmumu par labējo ekstrēmistu datu bāzes veidošanu, kas nākotnē varētu palīdzēt uzraudzīt radikāļus un novērst NSU līdzīgu grupu rašanos un noziegumus.