Norvēģija piemin Uteijas traģēdijas gadadienu

© Scanpix

Pēc Andersa BēringaBreivīka pirms gada sarīkotā slaktiņa Norvēģijas politiskā elite solīja, ka teroristam savus mērķus īstenot neizdosies un valsts arī turpmāk saglabās savus iecietības un demokrātijas principus. Lielā mērā tas ir izdevies, tomēr ir saskatāmi signāli, kas liecina par radikālu noskaņojumu parādīšanos sabiedrībā.

strong>Atjauno bijušo kārtību

«Ir liels tautas sasniegums, ka viņš [A. BēringsBreivīks], lai gan atņēma daudziem cilvēkiem dzīvību un ievainoja vēl daudzus citus, tomēr nespēja izmainīt mūsu sabiedrību – lai gan tieši tas bija viņa mērķis,» pērnā gada terora akta upuru piemiņas pasākumā vakar sacīja Norvēģijas premjerministrs Jenss Stoltenbergs. «Norvēģija ir aizsargājusi savas vērtības.»

Ir daudz izpausmju tam, ka cerētās izmaiņas terorists, kurš vērsās pret multikulturālismu un to, ko dēvēja par islāma draudiem, nav spējis sasniegt. Varas partiju pārstāvji savas nostādnes nav mainījuši. Uzticēšanās sabiedrībā nav mazinājusies. Tāpat arī nav novērojama histērija drošības jautājumos – ir bijuši vien daži jaunievedumi augstāko amatpersonu apsardzes jomā. Arī kad J. Stoltenbergs gadu pēc slaktiņa ieradās Uteijas salā, kur dzīvību zaudēja 69 Darba partijas jauniešu nodaļas nometnes dalībnieki, viņam līdzi miesassargu nebija. (Kopumā uzbrukumā dzīvību zaudēja 77 cilvēki.)

Tāpat cieņu ir izpelnījusies Norvēģijas reakcija uz traģēdiju – ne tikai sērojot par upuriem un izrādot sabiedrības vienotību, bet arī tiesājot A. BēringuBreivīku, kura izlēcienus tiesā daudziem nācās paciest taisnīgas tiesas vārdā. Arī publiskā viedokļa aptauju dati rāda, ka norvēģu ticība demokrātijai pēdējā gada laikā ir tikai pieaugusi.

24 gadus vecais Tuore Sindings Bekedals, kurš bija viens no Uteijas salā pērn izdzīvojušajiem, BBC stāstīja, ka gada laikā ir pieaugusi cilvēku politiskā aktivitāte – vairāk biedru ir ne tikai Darba partijā un it īpaši tās jauniešu organizācijā, bet arī citās partijās. «Mūsu partijā tikšanās reizēs iepriekš piedalījās pieci seši cilvēki, bet pašlaik dalībnieku skaits ir ap 30 un mums ir nācies meklēt lielākas telpas. Tas ir brīnišķīgi un sniedz man cerības par nākotni,» viņš sacīja.

Uteijas sala, kur Darba partijas jauniešu organizācija nometnes ir rīkojusi kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem, daudziem cilvēkiem pašlaik saistās tieši ar tur notikušo asinsizliešanu. Tomēr partijas vadība ir apņēmības pilna arī šajā jautājumā atjaunot kārtību, kāda tā bija pirms 2011. gada 22. jūlija, un arī turpmāk tur rīkot nometnes. Traģēdijas gadadienā tur gan nebija nometnei ierasto jauniešu balsu un telšu, bet tika rīkots piemiņas pasākums, kura laikā premjerministrs uzrunāja Darba partijas jaunatnes nodaļas biedrus, vēsta The Local. Dažādas ceremonijas notika arī citviet valstī.

Plaisas

Tomēr, kā atzīmē Der Spiegel, dažas plaisas Norvēģijas kā demokrātiskas un iecietīgas valsts tēlā tomēr ir parādījušās. Par iespējamām politiskām izmaiņām liecina, piemēram, labējās un populistiskās Progresa partijas pieaugošie panākumi 2009. gada vēlēšanās šī partija ieguva vairāk nekā piektdaļu balsu. Šim rezultātam nav nekādas saistības tieši ar A. BēringuBreivīku, kurš pirms radikālās taktikas izvēlēšanās bija šīs partijas jaunatnes organizācijas dalībnieks. Pēc slaktiņa partijas reitings kritās. Taču tas, ka pēdējā laikā partijas popularitāte atkal pieaug, gan varētu būt interpretējams tieši traģēdijas kontekstā. Saskaņā ar pēdējiem partiju reitingu rādītājiem Progresa partiju atbalsta vairāk nekā 22 procenti vēlētāju, lai gan pašvaldību vēlēšanās, kas notika dažas nedēļas pēc pērnā gada traģēdijas, partijas rādītāji bija turpat divas reizes sliktāki. J. Stoltenberga vadītās Darba partijas reitings, kurš pērn kāpa, tagad atkal ir noslīdējis līdz līmenim, kāds bija pirms 22. jūlija.

Viens no cilvēkiem, kas aicina raudzīties uz šīs partijas reitingiem A. BēringaBreivīka nodarījuma kontekstā, ir Oslo dzīvojošais vēsturnieks Einharts Lorencs, kurš pēta Norvēģijas labējo populismu. «Pat ja partija nav tieši atbildīga par terora aktu, pastāv vismaz asociācijas starp ksenofobisko atmosfēru, kuru Progresa partija radījusi, un 22. jūliju, kad notika traģēdija,» viņš saka.

Izdevums Der Spiegel norāda uz vēl kādu satraucošu izpausmi – naidīgo attieksmi pret čigāniem jeb romiem. Norvēģijas masu saziņas līdzekļos pašlaik plaši tiek apspriesta nometne, kuru romi bija ierīkojuši Oslo nomalē, gan arī jautājums par čigāniem Norvēģijas sabiedrībā skatīts plašāk. Dažādos tiešsaistes forumos pret viņiem ir vērsti nicīgi izteikumi un viņiem tiek draudēts ar nāvi. Arī ieceļojušo čigānu kaimiņi pret viņiem nereti izturas naidīgi. Progresa partijas vadītājs Sivs Jensens ir aicinājis šos ieceļotājus izraidīt no valsts. Kontekstā ar šo problēmjautājumu var interpretēt arī valdībā pārstāvētās Centra partijas biedres Dženijas Klinges izteikumu, ka efektīvai cīņai ar noziedzību, kuras avots nereti ir Austrumeiropa, ir nepieciešams pastiprināt valsts robežkontroli un izstāties no Šengenas zonas. Parlamenta deputāte ir norādījusi, ka līdz ar šoruden gaidāmo Rumānijas un Bulgārijas pievienošanos cilvēku brīvās pārvietošanās režīmam šis jautājums kļūst aizvien aktuālāks.

Bijušais Norvēģijas premjerministrs Turbjērns Jaglands izteicies, ka, neskatoties uz to, vai tiesa A. BēringuBreivīku atzīs par pieskaitāmu vai nē, viņa pastrādātajām slepkavībām ir «sabiedrisks fons». Viņaprāt, tas rada jautājumu, vai pastāv arī kultūras fons naidam un aizspriedumiem, kas izpaužas, piemēram, attieksmē pret romiem – šis fons varētu būt priekšstats, ka «mēs šajā valstī esam ļoti bagāti un pašapmierināti» un ka dauzi cilvēki ir zaudējuši fokusu uz patiešām svarīgiem dzīves aspektiem. T. Jaglands norāda uz risku, ka gadījumā, ja cilvēki, ar šādiem priekšstatiem dzīvojot, nespēs tikt galā ar nabadzību, viņi sava paštēla saglabāšanai var pievērsties «kaut kam pretīgam un noziedzīgam».

Fokusa pārbīdes?

Arī kreisi noskaņotā laikraksta Dagsavisen komentētājs Stians Bromarks piekrīt, ka vēršanās pret čigāniem ir plašāku sabiedrības noskaņojumu izpausme – konkrētāk, veids, kā novadīt negatīvās emocijas, ko radījis pērnais terora akts. Taču viņš šo emociju iemeslu redz citur. Ja pirms slaktiņa politiskajā vidē nebija nekas neparasts baidīšana ar «Norvēģijas islāmizāciju», tad tagad šī ir kļuvusi par tabu tēmu.

Šaušanu pārdzīvojušais T. S. Bekedals turpretī to interpretē citādi. «Islamofobija sabiedrībā joprojām pastāv. Daļai cilvēku vēl joprojām ir šādas pārliecības, taču, tās izsakot publiski, citi cilvēki tagad uz to asāk reaģē.»

Viņam nepiekrīt Bjerns Ihlers, kurš arī ir viens no uzbrukumā izdzīvojušajiem. «Pēc uzbrukumiem mēs solījām lielāku atklātību,» viņš sacīja intervijā AFP. «Ikvienam ir jābūt iespējai paust savu viedokli, lai cik ekstrēms tas arī būtu. Cilvēkiem, kuri ir kritiski noskaņoti pret imigrāciju, ir jāļauj paust savus uzskatus tā, ka tie uzreiz netiek saistīti ar 22. jūliju.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais