Vācijā ir spēcīgākā eirozonas ekonomika, tomēr ieilgusī krīze sāk atstāt negatīvu ietekmi uz valsts lielo uzņēmumu rādītājiem, un arī sabiedrībā pieaug skepse par eiro lietderīgumu.
Liela daļa līdz šim realizēto ideju eirovalūtas stiprināšanai ir nākuši tieši no Vācijas. Tomēr arī no Vācijas politiķiem izskan skeptiski viedokļi par iesāktā ceļa pareizību. Spilgtākais piemērs tam bija ekonomikas ministra Filipa Rēslera nesenie izteikumi, kuros viņš apšaubīja Grieķijas panākumus reformu īstenošanā un izteica šaubas, vai Grieķijai izdosies palikt eirozonā. Eirozonas valstis baiļojas, ka Grieķijas izstāšanās no vienotās valūtas telpas un bankrots varētu negatīvi ietekmēt visas eirozonas izredzes pastāvēt.
Laikā, kad Vācijā norit diskusijas par to, vai Grieķijai būtu jāatstāj eirozona, Izdevuma Bild am Sonntag pasūtītās publiskā viedokļa aptaujas dati rāda, ka 51 procents aptaujāto uzskata: Vācijai būtu labāk, ja tā nebūtu eirozonā. Tikai 29 procenti aptaujāto uzskata, ka tādā gadījumā Vācijas situācija būtu sliktāka. Saistībā ar Grieķijas vietu sabiedrības viedoklis ir vēl skaidrāks: 71 procents aptaujāto uzskata, ka gadījumā, ja Atēnas nespēj pildīt solījumus ievērot taupības politiku, šai valstij nav vietas eirozonā.
Līdz šim Vācija eirozonas stabilizācijas pasākumos ir piedalījusies kā paraugvalsts, kuras ekonomika ir stabila un kam nepiemīt problēmas, kuras raksturīgas parādos nonākušajām valstīm. Tomēr, krīzei ieilgstot un problēmvalstu pulkam paplašinoties, ir pienācis laiks, kad arī pati Vācija sāk izjust eiro nestabilitātes sekas. Kredītreitingu aģentūra Moody’s pagājušajā nedēļā pazemināja Vācijas kredītreitinga prognozi no stabilas uz negatīvu, lai arī nevainojamais kredītreitings AAA tika saglabāts. Arī Vācijas lielāko uzņēmumu publiskotie ceturkšņa neiepriecinošie rezultāti ir parādījuši, ka eirokrīzes imunitātes laiks Vācijā varētu būt beidzies. Uzņēmumu publiskotajos darbības pārskatos redzams, ka ir samazinājusies peļņa, apgrozījums, ir arī mazāk jaunu pasūtījuma līgumu. Arī tuvākā nākotne neizskatās daudz labāka, jo Vācijas ekonomika ir uz eksportu orientēta, savukārt krīzes dēļ Eiropā pieprasījums pēc Vācijas precēm mazinās.
Kā savā komentārā raksta laikraksts Bild, «eiro krīzes jūrā nepastāv svētlaimes salas»: «Ja mūsu kaimiņi lēnām slīkst, vienā brīdī arī Vācija attapsies dziļos ūdeņos. Bet mēs nevaram paļauties, ka tiksim glābti. Mēs esam vienīgie, kuri mums pašiem var palīdzēt.» Savukārt kreisi noskaņotais laikraksts Die Tageszeitung norāda, ka šīs ir pat labas ziņas: «Jo drīzāk krīze būs izjūtama, jo vairāk Berlīne būs spiesta pamest savu fantāziju pasauli. Ja ikviena valsts taupa vienlaikus, ekonomika nenovēršami būs vāja. Tas parādus tikai palielinās, nevis samazinās.» Turpretī Financial Times Vācijas izdevums raksta, ka uzņēmumu veiksmīgā darbība Āzijā līdz šim lielā mērā ir kompensējusi zaudējumus, ko tie gūst pašmājās, un, kamēr ar to darbību Āzijā viss kārtībā, šie uzņēmumi nav apdraudēti.