Brisele grib lielāku varu
Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu vakar izmantojis Eiropas Parlamenta tribīni Strasbūrā, lai savā programmatiskajā runā aicinātu pārveidot Eiropas Savienību (ES) par «nacionālo valstu federāciju».
Tāpat viņš pavēstījis, ka Eiropas Centrālajai bankai tiks piešķirtas papildu pilnvaras banku uzraudzības jomā. Šos plānus ar skepsi uztver valstīs, kuras nevēlas atteikties no vēl vairāk suverenitātes par labu Briselei.
Ž. M. Barrozu apgalvojis, ka ES ir jāmainās, lai globalizācijas laikmetā tā paliktu konkurētspējīga, un, ja savienība nebūs pietiekami cieša, tad ES īpatsvars allaž būs mazāks nekā tās dalībvalstu īpatsvaru summa. «Es aicinu izveidot nacionālu valstu federāciju. Nevis superlielvalsti, bet demokrātisku federāciju, kas var atrisināt mūsu kopējās problēmas, daloties suverenitātē tādā veidā, lai katra valsts un tās pilsoņi varētu labāk kontrolēt savu likteni,» paziņojis EK prezidents. Viņš solījis līdz nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2014. gadā sagatavot konkrētus priekšlikumus par federācijas izveidi. «Dziļa un patiesa ekonomiskās un monetārās savienības veidošana var tikt sākta, izmantojot patlaban esošos līgumus, tomēr pabeigt to var tikai ar jaunu vienošanos,» uzsvēris Ž. M. Barrozu.
Reuters norāda, ka viņa ierosinājums izpelnījies rezervētu attieksmi daudzās valstīs, piemēram, Lielbritānijā, kas stingri iestājas pret papildu suverenitātes nodošanu Briselei. Pat pārliecinātais eirooptimists, bijušais Beļģijas premjers Gajs Ferhovstats nekavējoties noraidījis Ž. M. Barrozu iniciatīvu, sakot, ka ES ir jāattīsta pašreizējā struktūra, nevis jāizdomā kas jauns.
«Virzīšanās federālas Eiropas virzienā var novest pie jauna, sarežģīta sadalījuma kontinentā. Jau tagad ir novērojamas zināmas problēmas divu ātrumu Eiropā – ir domstarpības starp valstīm ar ekonomikas pieaugumu un tām, kurās ekonomika joprojām ir krīzē, nav atrisināti strīdi starp 17 valstīm, kas atrodas eirozonā, un desmit, kuras nav tai pievienojušās,» norāda Reuters. Ziņu aģentūra arī prognozē, ka Ž. M. Barrozu būs ļoti grūti pārliecināt eiropiešus par jauna līguma nepieciešamību – visticamāk, atkārtosies tā pati situācija, kas pagājušā gadu desmita vidū bija ar ES Konstitūciju, kuru referendumos noraidīja pat tādu eirooptimistisku valstu kā Francija un Nīderlande iedzīvotāji.
Vakardienas uzrunā Ž. M. Barrozu arī paziņojis, ka, sākot ar nākamo gadu, lielākas pilnvaras tiks piešķirtas Eiropas Centrālajai bankai – tā turpmāk uzraudzīs licenču izsniegšanu vairāk nekā 6000 Eiropas bankām. Arī šī ideja vēl jāratificē dalībvalstīm, un līdz šim iebildes pret plānu paudusi ne tikai tradicionāli eiroskeptiskā Lielbritānija, bet arī Vācija.