Šodien uz savu pirmo sēdi sanāks jaunievēlētais Ukrainas parlaments, kura pirmie uzdevumi būs ievēlēt parlamenta un tā komisiju vadību, kā arī apstiprināt premjerministra amatā prezidenta Viktora Janukoviča izvirzīto pašreizējo valdības vadītāju Nikolaju Azarovu.
Spriežot pēc visa, valdošajai Reģionu partijai un tās sabiedrotajiem (tā dēvētajiem neatkarīgajiem deputātiem un komunistiem) ir pietiekami daudz mandātu, lai nodrošinātu N. Azarova apstiprināšanu, tomēr politiskās batālijas Augstākajā Radā solās būt niknas, jo opozīcijai, salīdzinot ar iepriekšējo parlamenta sastāvu, izdevies palielināt savu pārstāvniecību.
Trīs opozīcijas partijas – cietumā ieslodzītās ekspremjeres Jūlijas Timošenko izveidotā Batjkivščina, kuru pašlaik vada Arsēnijs Jaceņuks, boksera Vitālija Kļičko vadītā UDAR un Oļega Tjagņiboka vadītā nacionālistiskā partija Svoboda – kopā kontrolē
178 no 450 deputātu mandātiem un ir noskaņotas samērā kareivīgi. Ukrainas mediji vēsta, ka domstarpības sākušās jau pirms jaunā parlamenta sasaukšanas – laikā, kad apspriests, kuras frakcijas pārstāvjiem tiks ierādītas kuras vietas parlamenta sēžu zālē. RIA Novosti Ukraina ne bez ironijas norāda, ka saskaņā ar Ukrainas parlamentārisma tradīcijām zināmas taktiskās priekšrocības iegūst tās frakcijas, kuru deputātu krēsli atrodas pašā zāles priekšā. Ukrainā nereti ir gadījumi, kad deputāti cenšas bloķēt tribīni, lai nepieļautu savu ideoloģisko pretinieku uzstāšanos vai izjauktu sēdi, kurā varētu tikt pieņemti nevēlami lēmumi, turklāt šādi rīkojas gan opozīcija, gan pozīcija. Arī dūru vicināšana Ukrainas parlamentā ir ierasta parādība, turklāt līdz šim fiziskais pārspēks bijis Reģionu partijas pusē. Pēc
V. Kļičko ievēlēšanas parlamentā šis spēku samērs varētu mainīties, ironizē avīzes. Pats V. Kļičko gan vairākkārt uzsvēris, ka līdz šādai uzvedībai negrasās nolaisties, solot izmantot tikai parlamentāras metodes. Tomēr dažādi demarši un darba bloķēšana no opozīcijas puses ir gaidā
ma – šo partiju pārstāvji nav slēpuši, ka centīsies virzīt parlamentā jautājumu par neuzticības izteikšanu V. Janukovičam, cīnīsies par J. Timošenko un citu ieslodzīto opozīcijas pārstāvju atbrīvošanu. Jāatgādina, ka neilgi pēc
28. oktobrī notikušajām vēlēšanām opozīcija pat apsvēra iespēju kolektīvi nolikt mandātus, protestējot pret krāpšanos vēlēšanu laikā. Pašlaik šī ideja vairs netiek apspriesta, taču der atcerēties, ka parlamentam, lai uzsāktu darbu, nepieciešams apstiprināt vismaz 300 deputātu pilnvaras.
Jāpiebilst, ka visas trīs opozīcijas partijas jau paziņojušas, ka neatbalstīs N. Azarova kandidatūru premjerministra amatam. Savu nostāju līdz pat otrdienas pēcpusdienai oficiāli nebija pauduši komunisti – Ņezavisimaja Gazeta izsaka minējumus, ka šīs partijas līderi mēģina vienoties par kādām dividendēm apmaiņā pret atbalstu premjeram. RIA Novosti gan atgādina, ka prezidents V. Janukovičs pašlaik ir valsts vizītē Indijā, tāpēc īsti ar ko runāt komunistiem nav. Ziņu aģentūra arī noliedz Ņezavisimaja Gazeta minējumus, ka N. Azarovam varētu nepietikt balsu apstiprināšanai amatā. «Tas ir nopietns jautājums, un, ja to liks uz balsošanu, tas nozīmē, ka nepieciešamās balsis ir nodrošinātas,» intervijā RIA Novosti uzsvēris Reģionu partijas deputāts Mihails Čečetovs.
64 gadus vecā N. Azarova atkārtota izvirzīšana premjera amatam (viņš šo posteni ieņem kopš 2010. gada februāra, kad V. Janukovičs kļuva par prezidentu) nav liels pārsteigums, lai gan prezidenta motīvus mēdz skaidrot dažādi. Saskaņā ar oficiālo versiju, N. Azarovam uzticēts pabeigt jau uzsāktās reformas, par kuru esamību liela daļa Ukrainas sabiedrības gan pauž veselīgu skepsi. «Azarovam ir jāuzņemas pilna atbildība par reformu galarezultātu. No šī aspekta viņa palikšana premjera amatā ir loģisks un stratēģiski pārdomāts Janukoviča solis,» norāda Maskavas Valsts universitātes Pēcpadomju pētījuma centra direktors Aleksejs Vlasovs. Tiesa, ir vēl vairāki ne mazāk svarīgi apsvērumi, kas likuši V. Janukovičam izšķirties tieši par šo kandidatūru. Pirmkārt, N. Azarovam nav prezidenta ambīciju (nākamās prezidenta vēlēšanas gaidāmas 2015. gadā), otrkārt, viņš nav pietuvināts nevienai no finanšu un rūpniecības grupām, uz kurām balstās Reģionu partija, bet, treškārt – N. Azarovs ir pietiekami labi pazīstams politiķis, kura apstiprināšana premjera amatā būs vienkāršāka nekā tad, ja uz šo posteni tiktu virzīts kāds jauns spēlētājs.
«Valsts vadītāja rīcībā, protams, ir rezervistu soliņš, kas ļautu izvirzīt citu kandidatūru premjera amatam. Taču pašlaik mainīt valdības vadītāju būtu nesaprātīgi un neracionāli. Ukrainu gaida ekonomiskā ziņā smaga ziema, un par situāciju jāatbild tiem, kuri līdz šim laikam vadīja ekonomiku,» uzskata Ukrainas politikas institūta vadītājs Konstantīns Bondarenko. Jāatgādina, ka Ukrainai tā arī nav izdevies ar Krieviju vienoties par izdevīgākām dabasgāzes cenām, pasaules tirgos pasliktinājusies konjunktūra Ukrainas eksporta produkcijai, galvenokārt tēraudam, samazinājušās Ukrainas Nacionālās bankas zelta un valūtas rezerves, nav panākta vienošanās ar Starptautisko Valūtas fondu par Ukrainas parāda pārfinansēšanu. Šādā situācijā V. Janukovičs uzskatījis par labāku premjeru nemainīt.