Pāvests Benedikts XVI atvadās

Desmitiem tūkstoši cilvēku vakar Svētā Pētera laukumā Vatikānā pulcējās uz Romas pāvesta Benedikta XVI pēdējo vispārējo audienci, kuru tiešraidē demonstrēja arī daudzas pasaules televīzijas kompānijas.

Šovakar pulksten astoņos pēc vietējā laika Benedikts XVI noliks savas pilnvaras, un pāvesta amats kļūs vakants. Gaidāms, ka nākamnedēļ darbu uzsāks kardinālu konklāvs, kas cer līdz Klusajai nedēļai vai, sliktākajā gadījumā, līdz Lieldienām ievēlēt jaunu – jau 266. – Romas pāvestu.

Vispārējās audiences laikā Benedikts XVI izskatījās acīm redzami vārgs, kas lieku reizi apstiprināja viņa sacīto – no pāvesta amata nācies atkāpties vājās veselības dēļ. Tomēr pāvests saņēmās, lai audienci noslēdzošo lūgšanu uzklausītu, stāvot kājās, un ar skūpstu uz pieres svētīja kādu bērnu, kas kopā ar vecākiem bija ieradies Svētā Pētera laukumā. Itālijas policija lēš, ka tajā bija pulcējušies ap 100 000 cilvēku, ļaužu rokās bija ne tikai dažādu valstu karogi, kas apliecināja, no kurām pasaules malām viņi ieradušies, bet arī plakāti ar pateicībām Benediktam XVI par viņa astoņus gadus ilgo kalpošanu Svētā Pētera vietnieka postenī. AFP uzsver, ka atmosfēra vakar bijusi daudz optimistiskāka un dzīvespriecīgāka nekā svētdien, kad Benedikts XVI uzstājās ar savu beidzamo svētību, nerunājot nemaz par 11. februāri, kad viņš negaidīti paziņoja par savu plānoto atkāpšanos. «Tagad mēs saprotam, ka pāvests visu izdarīja pareizi – kā viņš šodien uzsvēra, rūpējoties par baznīcas, nevis personisko labumu,» teikusi kāda svētceļotāja.

Vakar Benedikts XVI privātā audiencē uzņēma augstas amatpersonas no dažādām pasaules valstīm, bet šorīt atvadīsies no kardināliem. Pēcpusdienā viņš ar helikopteru dosies uz Kastelgandolfo rezidenci, kas atrodas dažu desmitu kilometru attālumā no Romas. Plānots, ka sešos vakarā pāvests pēdējo reizi svētīs ticīgos no rezidences balkona, bet astoņos vakarā šveiciešu gvardu sardzi pie rezidences vārtiem nomainīs Vatikāna policija – tas simboliski nozīmēs Benedikta XVI pontifikāta beigas. Vatikāna preses sekretārs Federiko Lombardi radiostacijai BBC skaidroja, ka bijušais pāvests joprojām būs jāuzrunā kā «Viņa svētība» vai «Benedikts XVI» un viņam tiks piešķirts līdz šim neizmantots Goda pāvesta (Pope emeritus) tituls. Līdzīgi, kā tas notiek pēc pāvesta nāves, Benedikta XVI zelta zīmoggredzens, kas tiek saukts arī par zvejnieka gredzenu, tiks iznīcināts svinīgas ceremonijas laikā. Reuters vēsta, ka beidzamo divu nedēļu laikā Benedikts XVI kopā ar palīgiem sašķirojuši arhīvus – savus personiskos dokumentus viņš gatavojas ņemt līdzi uz Kastelgandolfo, kur, kā vakar norādīja, dzīvošot «klusu, no ļaužu acīm nošķirtu dzīvi».

Ir zināms, ka šoruden Benedikts XVI pārcelsies uz vienu no Vatikāna klosteriem, viņš izteicies, ka plānojot rakstīt teoloģisku apcerējumu.

Pagājušonedēļ Benedikts XVI paspēja mainīt 1996. gadā pieņemtos noteikumus, ļaujot kardinālu konklāvu sasaukt agrāk nekā 15 dienu, kopš pāvesta postenis kļuvis vakants. Reuters vēsta, ka jau pirmdien tiks uzsāktas oficiālas sarunas par konklāva sasaukšanu – daudzi kardināli, kuri piedalīsies balsošanā par jauno pāvestu, uz Vatikānu steigušies jau īsi pēc Benedikta XVI 11. februāra paziņojuma, un neoficiālas sarunas rit pilnā sparā. Vatikāns jau paspējis nosodīt Itālijas mediju, kas izplatījuši visdažādākās baumas par aizkulišu darījumiem. Konklāvā drīkst piedalīties 117 balsstiesīgo kardinālu – tie, kuri ir jaunāki par 80 gadiem. Ir zināms, ka viens no kardināliem Vatikānā nevarēs ierasties slimības dēļ, bet vēl viens atteicies no līdzdalības konklāvā savas sliktās reputācijas dēļ – viņš ticis apsūdzēts «nepiedienīgu piedāvājumu izteikšanā garīdzniekiem». Lai kandidāts tiktu ievēlēts par pāvestu, viņam jāsaņem divas trešdaļas plus viena konklāva dalībnieka balss, atgādina AP, piebilstot, ka debates un balsošana notiks stingrā slepenībā un par jauna pāvesta ievēlēšanu liecinās balti dūmi, kas pacelsies no Siksta kapelas skursteņa.

***

TICAMĀKIE KANDIDĀTI UZ ROMAS PĀVESTA AMATU

Andželo Skola

71 gadu vecais Milānas arhibīskaps A. Skola, kurš šo amatu ieņem kopš 2011. gada, tiek uzskatīts par pašu prominentāko no itāliešu kandidātiem – daudzi baznīcā uzskata, ka pēc tam, kad Romas pāvesta amatā pabijis polis un vācietis, šo posteni pienācis laiks ieņemt kādam itālietim. Kardinālu A. Skolu uzskata par konservatīvu garīdznieku, viņam gan teoloģiskā ziņā, gan personīgā līmenī bija izdevies atrast kopīgu valodu gan ar Jāni Pāvilu II, gan Benediktu XVI. Itālijas katoļu medijos A. Skolu dēvē par Katolicisma kroņprinci, taču jāatceras, ka viņam par sliktu runā cienījamais vecums un ne īpaši labais veselības stāvoklis.

Marks Oelē

68 gadus vecais Kvebekas arhibīskaps M. Oelē kopš 2010. gada vadījis Bīskapu kongregāciju, nodibinot labus sakarus baznīcas kūrijā. Ar līdzšinējo pāvestu viņu saista darbs žurnālā Communio – izdevumā, ko savulaik dibināja Jozefs Racingers, M. Oelē pildījis galvenā redaktora funkcijas. Šis ir viens no iemesliem, kādēļ kanādiešu kardināls nereti tiek minēts kā tuvs Benedikta XVI domubiedrs. Svarīgi, ka M. Oelē ir populārs ne tikai Ziemeļamerikā, bet arī Latīņamerikā – savulaik viņš desmit gadu nostrādājis misijā Kolumbijā un tekoši runā spāniski.

Džanfranko Ravazi

70 gadu vecais kardināls Dž. Ravazi pēdējos piecus gadus prezidējis Pontifika kultūras padomē, faktiski pildot Vatikāna kultūras ministra funkcijas. Viņš ieguvis samērā plašu atpazīstamību sabiedrībā, televīzijā, radio un laikrakstos, skaidrojot kristietības pamatus. Lai gan Dž. Ravazi ir samērā plašs draugu loks Romā, daudzi viņu uzskata par pārāk intelektuālu teorētiķi, norādot, ka baznīcas vadībā pašlaik būtu nepieciešams praktiķis – sludinātājs. Dž. Ravazi izredzes mazina arī tas, ka viņa atpazīstamība aprobežojas ar Eiropu. Tomēr tieši šim kardinālam Benedikts XVI uzticēja vadīt tradicionālos Gavēņa jundas lasījumus.

Kristofs Šēnborns

68 gadus vecais Vīnes arhibīskaps K. Šēnborns tiek uzskatīts par favorītu starp tiem Eiropas kandidātiem, kuri nenāk no Itālijas. Viņa izredzes palielina dzimtas vēsture – K. Šēnborna priekšteči ieņēmuši nozīmīgus amatus baznīcā vēl kopš Svētās Romas impērijas laikiem. Par konservatīvu uzskatītais K. Šēnborns 2010. gadā izraisīja baznīcas neizpratni ar saviem izteikumiem, kurus varēja iztulkot arī kā rosinājumu katoļu mācītājiem atteikties no celibāta. Taču lielākais šķērslis viņam varētu būt tas, ka baznīcā vērojama pretestība jau trešo reizi pēc kārtas pāvesta amatā ievēlēt eiropieti, kurš nav no Itālijas.

Odilo Šērers

63 gadus vecais Sanpaulu arhibīskaps O. Šērers, kura senči ir vācieši, neapšaubāmi ir pazīstamākais no Latīņamerikas pretendentiem uz pāvesta posteni. Kardinālam varētu būt nepieciešamais atbalsts Vatikānā, jo tieši Romā viņš aizstāvēja teoloģijas doktora disertāciju un kādu laiku strādāja Bīskapu kongregācijā. O. Šēreru daudzi uzskata par kompromisa figūru, kas apmierinātu gan eiropiešu, gan latīņamerikāņu kardinālus. Nelabvēļi gan atgādina, ka O. Šērers, kurš ir pasaulē lielākās katoļticīgās valsts draudzes gans, nav spējis mainīt nelabvēlīgo tendenci, un Brazīlijā katoļu skaits turpina samazināties.

Leonardo Sandri

69 gadus veco argentīniešu kardinālu L. Sandri droši var uzskatīt par vienu no pašiem pieredzējušākajiem Vatikāna diplomātiskajiem darbiniekiem. Viņš kalpojis kā nuncijs Venecuēlā un Meksikā, vadījis Vatikāna administrāciju, bijis Jāņa Pāvila II preses sekretārs (starp citu, tieši L. Sandri 2005. gadā oficiāli pavēstīja par iepriekšējā pāvesta nāvi), bet beidzamajā laikā kūrē Vatikāna attiecības ar Austrumu baznīcām. Prakse liecina, ka gadījumos, ja nav pietiekami spilgtas kandidatūras pāvesta postenim, vai tad, ja kardināliem neizdodas panākt kompromisu, šādu darboņu izredzes pieaug.

Pīters Tarksons 64 gadus vecajam kardinālam no Ganas P. Tarksonam ir labākās izredzes kļūt par pirmo tumšādaino Romas pāvestu. Viņš ir gana jauns un enerģisks, mūsdienīgi domājošs, turklāt pārstāv Āfriku – kontinentu, kurā atšķirībā no Eiropas vai Dienvidamerikas katoļticīgo iedzīvotāju skaits strauji nesamazinās. Taču šie trumpji var vērsties pret P. Tarksonu, ja konklāvā dominēs konservatīvas noskaņas. Baznīcas aprindās viņš tiek uzskatīts par pārlieku liberālu, P. Tarksonam nespēj piedot, piemēram, paziņojumu par to, ka atsevišķos gadījumos (kad viens no partneriem ir inficēts ar HIV) ir attaisnojama prezervatīvu lietošana.

Luiss Tagle

55 gadus vecais Manilas arhibīskaps Luiss Tagle ir uzskatāms par vienu no mūsdienīgākajiem kardināliem, kurš iemācījies lieliski izmantot ne tikai televīzijas, radio un laikrakstu, bet arī interneta sociālo tīklu sniegtās iespējas. Vairākums ekspertu gan uzskata, ka gados jaunā kardināla, kuru raksturo pieticība un komunikācijas spējas, laiks pienāks pēc kādiem pieciem gadiem.

Žoao Brazs de Avizs

65 gadus vecais Braziljas arhibīskaps izpelnījies nevainojamu reputāciju dzimtenē, pievēršot ļoti lielu uzmanību palīdzības sniegšanai trūcīgajiem iedzīvotājiem. Ja tiktu rīkots tautas balsojums, viņš popularitātes ziņā noteikti apsteigtu kardinālu Odilo Šēreru. Taču arhibīskapam netīk garas runas par ideoloģiskiem jautājumiem, un ar šo iemeslu varētu būt pietiekami, lai konklāvā viņš neizpelnītos pietiekamu atbalstu.

Timotijs Dolans

62 gadus vecais Ņujorkas arhibīskaps R. Dolans ir pierādījis sevi kā lielisku sludinātāju. Viņš ir arī ne mazāk spējīgs teorētiķis, kurš studējis Romā, un kopš tā laika saglabājis lieliskas attiecības ar Vatikāna valdošajām aprindām. Tomēr jāatceras, ka kardināli tradicionāli vairījušies virzīt pāvesta amatam kandidātu, kurš pārstāv dominēt gribošu lielvalsti.