ASV Senāts noraida stingrāku ieroču kontroli

ASV Senāts ir noraidījis grozījumus likumā, kas paredzēja ieviest stingrāku kontroli ieroču iegādē. Prezidents Baraks Obama solījis neatteikties no plāniem ieroču likumdošanu reformēt, taču arī turpmāk šo programmu realizēt būs sarežģīti.

Atbalsta nepietiek

Par likumdošanas grozījumiem balsoja 56 senatori, bet pret bija 46. Tomēr ar šādu vairākumu nepietika, jo likumprojekta pieņemšanai Senātā

ir nepieciešams vismaz 60 likumdevēju atbalsts. Kad bija noraidīts likumprojekts par ieroču pircēju pārbaudi, bija skaidrs, ka tāds pats liktenis balsojumā piemeklēs arī pārējās idejas – par militārā tipa pusautomātisko šauteņu aizliegumu, patronu aptveru ietilpības ierobežošanu un arī par priekšlikumiem ieroču kontrabandas ierobežošanā, kuru atbalstīja pat ieroču lobijs Nacionālā šauteņu asociācija. Tika bloķēta labākā šīs paaudzes laikā radusies iespēja mainīt ieroču aprites likumdošanu, notikušo raksturo žurnāls Time. Taču, ņemot vērā iepriekšējo ASV pieredzi ieroču regulācijā, netrūkst cilvēku, kas par notikušo nav pārsteigti.

Šīs iniciatīvas izstrāde sākās pēc pagājušā gada decembrī notikušās masu slepkavības skolā Konnektikutas štatā, kuras laikā dzīvību zaudēja 26 cilvēki. Izstrādātās likuma normas bija plānots iekļaut plašākā ieroču vardarbības ierobežošanai paredzētā likumdošanas paketē, kas pašlaik tiek izstrādāta, vēsta BBC. Priekšlikumi paredzēja paplašināt ieroču kontroli, pārraudzībai pakļaujot arī ieroču tirgošanu un izplatīšanu tiešsaistē, nozares izstādēs un citviet, kur pašreizējā likumdošana ziņu vākšanu par pircējiem nepieprasa. Politiķiem bija izdevies Senātā panākt abu partiju pārstāvju vairākuma atbalstu šai iecerei, taču ar vienkāršu vairākumu nepietiek, un ieroču nozares lobijs šoreiz izrādījās spēcīgāks. Nelīdzēja ne apelēšana pie Konektikutas un citu līdzīgu traģēdiju upuriem, ne atbalstošo lobiju darbs un pat ne pilsonisko aktīvistu rīcība, kas pie Kongresa ēkām bija pavadījuši teju divas nedēļas.

«Apkaunojums Vašingtonai»

Par spīti tam, ka likumprojektā ir norādīts, ka nav veicama cilvēku papildu kontrole, ja šaujamie tiek nodoti draugiem vai ģimenes locekļiem, kā arī netiek veidots nacionāla līmeņa ieroču reģistrs, šaujamieroču atbalstītāji no Nacionālās šauteņu asociācijas savas iebildes pret likumprojektu bija pamatojuši tieši ar šādiem apsvērumiem, jo tāda veida pārraudzība būtu grūti realizējama un ar nevēlamām sekām. B. Obama izteicies, ka ieroču atbalstītāji ir apzināti izplatījuši melus un ar saviem skaļajiem paziņojumiem ir iebiedējuši senatorus, kuri likumprojektu beigās neatbalstīja. Lielākajā daļā štatu pašlaik ieroči netiek reģistrēti un to nēsāšanai nav nepieciešams saņemt atļauju.

«Šī bija apkaunojoša diena Vašingtonai,» pēc balsojuma paziņoja B. Obama. «Taču centieni nav beigušies.» Viņš kritizēja likumdevējus par nevēlēšanos klausīties sabiedrības viedoklī un aicināja pilsoņus izmantot pilsoniskās līdzdalības iespējas, lai senatoriem atgādinātu par savu nostāju. «Vairākums no šiem senatoriem tā arī nav spējuši sniegt saprātīgu iemeslu, kāpēc nepadarīt noziedzniekiem un cilvēkiem ar smagām garīgām slimībām ieroču iegādi sarežģītāku.»

Nesen pēc raidsabiedrības CNN pasūtījuma veiktās publiskā viedokļa aptaujas dati rāda, ka 86 procenti amerikāņu atbalsta stingrākas kontroles ieviešanu ieroču tirdzniecībā. Tanī pašā laikā AP veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka atbalsts vispārējai ieroču aprites režīma pastiprināšanai ir sarucis no 58 procentiem janvārī līdz 48 procentiem pašlaik. Atbalsts stingrākai ieroču kontrolei tradicionāli pieaug pēc traģēdijām, kuru laikā lietoti ieroči, tomēr vēlāk tas atkal samazinās.

Ieroču likumdošanas reformu B. Obama ir pasludinājis par vienu no sava otrā prezidentūras termiņa nozīmīgākajiem iekšpolitikas jautājumiem. Līdz ar to notikušais ir pirmais lielais zaudējums kopš pārvēlēšanas. Demokrāti, kuri Senātā ir vairākumā, pat šajā palātā nebija spējuši uzveikt republikāņus, kuri ir lielākie ieroču aprites ierobežošanas pretinieki. Nebija palīdzējis arī tas, ka priekšlikumi bija krietni mērenāki, nekā daudzi ieroču kontroles atbalstītāji bija vēlējušies. Diena, kurā demokrāti solīja parādīt, ka ieroču lobija ietekme mazinās, parādīja šo lobija ietekmi un to, cik grūti ir panākt Kongresa atbalstu arī priekšlikumiem, kuri nebūt nav radikāli.

Republikāņu pretestība

Neveiksmīgais balsojums tiek skaidrots ne tikai ar Nacionālās šauteņu asociācijas un republikāņu iebildēm, ka likumprojektā saskatāma virzība daudz plašākiem ierobežojumiem. Politiskajai realitātei padevās arī daži demokrāti, kuri ievēlēti no štatiem, kuros atbalsts ieroču kontroles pastiprināšanai ir zems. 2014. gada vēlēšanas ir tuvu, un viņi nevēlas, ka viņu politisko nākotni negatīvi ietekmē balsojums par likumprojektu. Šāds upuris tiem nav šķitis pūļu vērts, jo ir sagaidāms, ka likumprojekts tāpat iestrēgtu Kongresa pārstāvju palātā, kuru kontrolē republikāņi.

Likumprojekta oponenti uzskata, ka dokumentā ietvertās paplašinātās ieroču pircēju pārbaudes nebūtu novērsušas tādas ar šaušanu saistītas traģēdijas, kas tiek izmantotas, lai vairotu sabiedrības un politiķu atbalstu šādām iniciatīvām. «Nav neviena, kurš nevēlētos atrast veidu, kā panākt, lai šādas traģēdijas vairs nekad neatkārtotos. Taču mums ir citas idejas, kā pie tā nonākt,» pēc balsojuma sacīja republikāņu senators Maiks Lī. Viņš uzskata, ka pēc šādām traģēdijām izstrādātie likumprojekti tiek aplūkoti kā kaut kas abstrakts, nevis izvērtēta konkrēto priekšlikumu reālā sagaidāmā ietekme. «Es negrasos balsot par likumu, kas neko nedos vardarbīgo noziegumu ierobežošanā.»

Ieroču uzbrukumu upuriem šis jautājums gan ir reāls, nevis abstrakts. Taču tas nav palīdzējis viņiem panākt uzvaru šoreiz. Ne viņi, ne likumdošanas grozījumu atbalstītāji no savām pozīcijām neatsakās. Piemēram, bijusī kongresmene Gabriella Gifordsa, kura 2011. gadā Arizonā pati guva smagas traumas masveida šaušanas laikā, sola nepadoties. «Es nelikšos mierā, kamēr nebūs izlabota kļūda, ko šie senatori ir pieļāvuši,» viņas sacīto citē Reuters. Tomēr paies vairāki mēneši un varbūt pat gadi, iekams likumdevējiem atkal būs iespēja savas ieceres realizēt, jo pretestība nemazināsies. «Esam pārliecināti, ka šis ir noslēgums 113. Kongresa mēģinājumiem ierobežot ieroču apriti,» saka ieroču īpašnieku organizācijas Gun Owners of America pārstāvis Maikls Hamonds.

Austrālijas piemērs

Tādējādi ASV politiķi izvēlas atšķirīgu ceļu nekā tās valstis, kas pēc masu slaktiņiem ir būtiski ierobežojušas ieroču pieejamību. Piemēram, 1996. gadā Austrālija, reaģējot uz šaušanu, noteica krietni striktāku ieroču turēšanas kārtību. Valstī ne vien tika aizliegti visi pusautomātisko šauteņu un pistoļu tipi, bet arī tika iztērēts aptuveni pusmiljons dolāru, lai no īpašniekiem atpirktu teju 600 tūkstošus privātpersonu rokās esošo ieroču.

Laikā no 1994. līdz 2004. gadam arī ASV spēkā bija militārā tipa šauteņu aizliegums, tomēr likumā netrūka daudz normu, kas šo aizliegumu ļāva apiet. Piemēram, cilvēki bez ierobežojumiem drīkstēja turēt aizliegtos ieročus, ja tie bija iegādāti pirms likuma stāšanās spēkā. Lai ir pamats domāt, ka zināma ietekme uz ieroču vardarbību ASV šim likumam bija, dati nav pārliecinoši. Turpretim Austrālijai šāda veida noziegumu skaitu nudien ir izdevies samazināt: ir krities gan masu slepkavību skaits, gan cita veida nāves gadījumu skaits, kuri izraisīti ieroču lietošanas dēļ.

Pat ja ASV būtu politisks atbalsts šāda veida likumdošanai, Austrālijas piemēram sekot būtu sarežģīti. ASV apritē pašlaik ir vairāk nekā 200 miljoni ieroču, kas nozīmē, ka to uzpirkšana valstij izmaksātu krietni dārgāk. Turklāt politiķiem būtu jārēķinās gan ar sabiedrības pretestību, gan arī, visticamāk, tiktu apstrīdēti tiesā. Neskatoties uz to, ka ASV ir viens no pasaulē visaugstākajiem ieroču vardarbības rādītājiem uz simttūkstoš iedzīvotājiem, šī sabiedrība ieroču kontrolei nav gatava.