Bulgārijas ārlietu ministra vietnieks Krasimirs Kostovs piektdien atkāpās no amata, jo atklājies, ka viņš savulaik bijis komunistiskā režīma slepeno dienestu aģents.
Premjerministrs Boiko Borisovs demisijas rakstu pieņēmis, ziņo valdības preses dienests.
Kostovs, kurš Ārlietu ministrijā bija atbildīgs par attiecībām ar Eiropas Savienību (ES), savu demisiju pamatojis ar "personiskiem iemesliem, kas saistīti ar atklājumiem, ka viņš strādājis "Drazhavna Sigurnost" struktūrās".
Komiteja, kas atbildīga par komunistiskā režīma arhīvu izpēti, šonedēļ paziņoja, ka Kostovs un vēl divi valdības locekļi bijuši komunistiskā režīma izlūkdienestu un slepenpolicijas virsnieki vai aģenti.
Jau jūlijā, stājoties amatā, kritiku par savu kādreizējo sadarbību ar komunistu drošības dienestiem izpelnījās Božidars Dimitrovs, kurš valdībā ir ministrs bez portfeļa, kas atbildīgs par kultūras mantojumu un par sakariem ar ārvalstīs dzīvojošo bulgāru kopienām.
Savukārt iekšlietu ministrs Pavlins Dimitrovs ministrijā strādājis jau komunistiskā režīma laikā.
Neviens no abiem pārējiem ministriem nav izrādījis nekādu gatavību pamest amatu.
2006.gadā Bulgārijā tika pieņemts likums, kas paredz atklātībai nodot visu to publisko personu vārdus, kas savulaik sadarbojušās ar komunistiskā režīma slepenajiem dienestiem. Likums tomēr neparedz nekādas tiesiskās sekas personām, kuras tiks atmaskotas kā bijušie aģenti.
Kopš tā laika komisija jau nosaukusi simtiem amatpersonu - bijušo kolaboracionistu - vārdus. Viņu vidū ir arī valsts prezidents Georgijs Parvanovs, kas visas apsūdzības gan noraidījis.