Strīdi par Franko pārapbedīšanu tuvojas finiša taisnei
Spānijas sociālistu valdībai būs sarežģīti izpildīt savu solījumu un no bazilikas Kritušo ielejas memoriāla aizvākt bijušā diktatora Fransisko Franko mirstīgās atliekas.
Viņa pēcteči nesteidzas pakļauties valdības ultimātam paziņot vietu, kur tās plāno pārapbedīt, uzsverot, ka līdz beidzamajam brīdim turpinās apstrīdēt ekshumāciju tiesās. Iepriekš izteiktajam pēcteču priekšlikumam pārapbedīt F. Franko pīšļus viņa ģimenes kapenēs, kas atrodas Madrides Almudenas katedrāles pamatos, valdība saprotamu iemeslu dēļ piekrist nevarēja.
Pēc sakāves balsojumā par šā gada budžetu premjeram Pedro Sančesam nācās izsludināt parlamenta ārkārtas vēlēšanas, kas notiks 28. aprīlī. Taču līdz tam sociālisti vēlas izpildīt vienu no saviem skaļākajiem solījumiem - parūpēties par to, lai no memoriāla, kurā apglabāti desmitiem tūkstoši Spānijas pilsoņkara upuru, tiktu aizvāktas šā kara izraisītāja un uzvarētāja mirstīgās atliekas, raksta AP. Principiālu lēmumu šajā jautājumā valdība pieņēma vēl pagājušā gada augustā, bet pagājušonedēļ notikušajā sēdē uzdeva vicepremjeres Karmenas Kalvo vadītajai darba grupai ķerties pie lēmuma realizēšanas. F. Franko pēctečiem ir pieprasīts 15 dienu laikā paziņot, kur viņi vēlētos pārapbedīt bijušā diktatora pīšļus, bet, ja atbilde netiks saņemta, valdība piedraudējusi rīkoties pēc saviem ieskatiem.
F. Franko pie varas Spānijā nāca 1939. gadā pēc gandrīz trīs gadus ilguša pilsoņkara, kas prasīja līdz pat pusmiljona cilvēku dzīvības, atgādina Reuters. Diktators valdīja līdz pat nāvei 1975. gadā, un viņa valdīšanas pirmajām desmitgadēm bija raksturīgas nežēlīgas represijas pret ideoloģiskajiem pretiniekiem - kreisi noskaņotajiem Spānijas iedzīvotājiem. Kritušo ielejas (Valle de los Caídos) memoriālais komplekss pēc F. Franko rīkojuma laikā no 1940. līdz 1958. gadam tika uzbūvēts aptuveni 50 kilometru no Madrides. Tajā ir apglabāti ne tikai pilsoņkarā kritušie nacionālisti, bet arī republikāņi (kopā - gandrīz 34 000 cilvēku), kam, pēc diktatora domām, vajadzēja simbolizēt nacionālo izlīgumu. Tomēr viņa pretinieki uzsver, ka pašlaik šis komplekss, virs kura slejas 150 metru augsts granīta krusts, ir vien paša F. Franko triumfa simbols. Viņi atgādina, ka vērienīgās būves celtniecībā bija iesaistīti ne mazums politieslodzīto, daudzus no kuriem smagais darbs nomocīja līdz nāvei. Turklāt par kādu izlīgumu gan var runāt, ja īpaši izceltas vien paša F. Franko un labējās Falangas partijas dibinātāja Hosē Antonio Primo de Riveras kapavietas, bet visi pārējie upuri anonīmi apbedīti masu kapos?
Vicepremjere K. Kalvo norāda, ka F. Franko kapa atrašanās šajā vietā ir acīm redzama necieņas izpausme pret tiem, kuri gājuši bojā viņa izraisītajā pilsoņkarā un vēlākās diktatūras gados. «Demokrātija nav savienojama ar valsts uzturētu kapavietu, kas godina Franko piemiņu,» viņas sacīto citē CNN. Jāatgādina, ka pēc demokrātijas atjaunošanas Spānijā pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu nogalē sabiedrībā bija faktiski panākta vienošanās gaišākas nākotnes vārdā aizmirst par F. Franko diktatūras gadiem, pāršķirot šīs nepatīkamās vēstures lappuses. Tomēr beidzamajos desmit gados diskusijas uzliesmojušas no jauna, un vairumā Spānijas pilsētu jau demontēti F. Franko un viņa piekritējiem uzstādītie pieminekļi, citos vārdos pārdēvētas viņu vārdā nosauktās ielas un laukumi. The Washington Post raksta, ka šis process sākās 2007. gadā, kad Spānija (starp citu, arī tolaik pie varas bija sociālistu valdība) pieņēma Vēsturiskās atmiņas likumu, oficiāli nosodot F. Franko režīmu un atzīstot, ka tā valdīšanas gados ciešanas nodarītas ļoti daudziem Spānijas iedzīvotājiem. Avīze norāda, ka, ņemot vērā tēmas delikātumu, Spānijā beidzamajos gados nav notikuši visaptveroši socioloģiski pētījumi par attieksmi pret F. Franko mantojumu, bet 2008. gadā Spānijas socioloģisko pētījumu centra aptaujā noskaidrojies vien tas, ka gandrīz 60% iedzīvotāju uzskata - bijušais diktators «darījis gan labas, gan sliktas lietas». Līdz ar to politisko partiju apgalvojumi, ka vairākums iedzīvotāju atbalsta (vai gluži otrādi - neatbalsta) F. Franko pīšļu aizvākšanu no Kritušo ielejas, ir grābti no zila gaisa.
Bijušā diktatora pēcteči, kuri apvienojušies organizācijā ar nosaukumu Nacionālais Fransisko Franko fonds, ir apņēmības pilni ekshumāciju un pārapbedīšanu nepieļaut, solot to apstrīdēt visās iespējamajās tiesu instancēs. Tomēr pašlaik vēl nav zināms, vai attiecīgas prasības patiešām ir iesniegtas, raksta AFP. Pagājušogad vairāki diktatora pēcteči pieļāva iespēju, ka viņu varētu pārapbedīt pirms vairākiem gadu desmitiem iegādātajās ģimenes kapenēs zem Almudenas katedrāles, kur atdusas 2017. gadā mirušās F. Franko vienīgās meitas Karmenas pīšļi. Valdība šādu iespēju kategoriski noraidījusi, kā apgalvots, drošības iemeslu dēļ, raksta Reuters. Neoficiāla informācija liecina, ka pagājušā gada nogalē vicepremjere K. Kalvo personīgi devusies uz Vatikānu, lai panāktu, ka Madrides arhibīskapam tiek kategoriski aizliegts pārapbedīt diktatora pīšļus katedrālē, kas atrodas pavisam netālu no Spānijas karaļa pils. Sociālisti nevarēja neapzināties, ka F. Franko pielūdzēju un atbalstītāju netrūkst arī mūsdienu Spānijā (starp viņiem esot arī strauji popularitāti iegūstošās galēji labējās partijas Vox līderis Santjago Abaskals) un diktatora kapa pārvietošanu uz galvaspilsētas centru viņi uzskatītu par labu iemeslu svētceļojumiem uz katedrāli. Nav šaubu, ka to saprot arī Nacionālais Fransisko Franko fonds, kas šo valdībai nepieņemamo piedāvājumu izteica, lai izjauktu ekshumāciju un atstātu visu, kā ir.
FRANKO KAPS. Spāņu sociālisti vēlas pārcelt Fransisko Franko kapu no Kritušo ielejas uz kādu nomaļāku vietu
Foto: Andrea Comas/AP Photo