Berlīnē 8. marts būs brīvdiena
Berlīnē strādājošajiem šonedēļ būs par vienu brīvdienu vairāk – par oficiāli atzīmējamu svētku dienu pasludināta Starptautiskā sieviešu diena jeb 8. marts. Vācijā 16 federālo zemju parlamentiem ir tiesības pašiem noteikt svinamās dienas, un valsts galvaspilsēta, kur pie varas ir kreisi noskaņotie politiķi, kļūs par pirmo no zemēm, kas oficiāli svinēs 8. martu.
Interneta ziņu vietne The Local norāda, ka Starptautiskās sieviešu dienas pasludināšana par svētku dienu ir Berlīnes mēra sociāldemokrāta Mihaela Millera iniciatīva, ar ko viņš nāca klajā pagājušā gada rudenī. Lai ideja izklausītos pieņemamāka arī citiem politiskajiem spēkiem, sākotnēji tika uzsvērta vien principiāla nepieciešamība pēc jaunas svinamas dienas, jo Berlīnē salīdzinājumā ar citām federālajām zemēm to ir vismazāk - tikai deviņas gadā, bet Bavārijā, piemēram, 13. Tas saistīts ar faktu, ka Berlīnē netiek atzīmēti reliģiskie svētki un nenotiek vērienīgi karnevāli.
Kā iespējamās oficiālas brīvdienas līdz ar 8. martu tika minētas arī 31. oktobris (Reformācijas diena), 17. jūnijs (savulaik Rietumvācijā atzīmētā Vācijas vienotības diena) un 27. janvāris (Holokausta piemiņas diena). Pirmo no šiem variantiem saprotamu iemeslu dēļ atbalstīja protestantu baznīca, un tas šķita pieņemamāks arī darba devēju asociācijām, kuras atgādināja, ka Reformācijas diena jau ir brīvdiena Berlīnei kaimiņos esošajā Brandenburgas federālajā zemē. Tomēr Berlīnes Senāts, kurā vairākums ir sociāldemokrātu (SPD), Kreiso (Die Linke) un Zaļo koalīcijai, lēma citādāk. Janvāra beigās, 87 deputātiem balsojot par un 60 pret, par svētku dienu tika noteikts tieši 8. marts.
«Šis lēmums ir lielisks apliecinājums tam, ka mēs progresējam ceļā uz sieviešu un vīriešu vienlīdzību,» raidkorporācija Deutsche Welle citē SPD pārstāves Derjas Džaglaras sacīto. Savukārt viena no Zaļo līderēm Nīna Stāra uzsvērusi svētku politisko nozīmi. «Kamēr nav izdevies panākt [sieviešu un vīriešu] vienādas tiesības un pārstāvniecību, mēs, Zaļie, ne tikai svinēsim 8. martu, bet arī dosimies ielās un cīnīsimies par taisnīgākas sabiedrības izveidošanu,» viņa sacījusi. The Local raksta, ka interneta komentētāju attieksme pret jaunajiem svētkiem ir atšķirīga. Vairākums Berlīnē strādājošo par papildu brīvdienu, protams, priecājas - atšķirībā no galvaspilsētas Rūpniecības un tirdzniecības palātas, kas aplēsusi, ka šie svētki samazinās pilsētvalsts ekonomiku par 0,3%. Taču ļoti bieži ieskanas arī ironiskas un kritiskas notis. Daļa komentētāju ir pārliecināti, ka daudzinātās vienlīdzības vārdā Berlīnē par brīvdienu būtu jānosaka arī Vīriešu diena, un deputātiem atliek vien tāds sīkums, kā izlemt, kad to svinēt. Citi norāda, ka, atzīstot 8. martu par brīvdienu, kreisi noskaņotie politiķi tikai centušies izdabāt tai elektorāta daļai, ko pārņem nostalģija, atminoties bijušās Austrumvācijas (Vācijas Demokrātiskās Republikas) laikus. Bijusī žurnāla Emma redaktore Alise Švarcere savulaik uzsvērusi, ka rietumvalstu feministes ļoti nicīgi un negatīvi attiekušās pret šīm VDR ierastajām svinībām, dēvējot tās par «sociālistisko Mātes dienu». «Tie bija mākslīgi radīti svētki, kuru mērķis nebija nodrošināt īstas sociālas pārmaiņas. VDR sievietes vienu dienu gadā palutināja ar kūkām, sarkanām neļķēm un lētām smaržām, bet visos vadošajos amatos turpināja iecelt vīriešus,» viņas sacīto citē The Local.
Deutsche Welle atgādina, ka Sieviešu dienas svinēšana aizsākusies ar 1909. gada 28. februārī Amerikas Sociālistiskās partijas organizēto gājienu Ņujorkā, kad aptuveni 15 000 sieviešu devās gājienā, pieprasot balsstiesības, lielāku atalgojumu un darba laika saīsināšanu. Nākamajā gadā Kopenhāgenā notika Sociālistiskās Internacionāles sieviešu konference (tajā piedalījās 100 delegātes no 17 pasaules valstīm), kurā pazīstamā vācu sociāldemokrāte Klāra Cetkina ierosināja reizi gadā visā pasaulē atzīmēt Sieviešu dienu. 1911. gada 19. martā tai veltītās demonstrācijās, mītiņos un citos pasākumos Vācijā, Austrijā, Šveicē un Dānijā piedalījās vairāk nekā miljons cilvēku, bet kopš 1913. gada Sieviešu dienu sāka atzīmēt 8. martā. Pēc 1917. gadā Krievijā notikušā apvērsuma šos svētkus pārņēma pie varas nonākušie boļševiki, un nākamajās desmitgadēs 8. marts tika svinēts tajās valstīs, kas bija izvēlējušās komunistisko vai sociālistisko attīstības ceļu - citur aktīvākās sievietes devās protesta gājienos, pieprasot savu tiesību ievērošanu. 1975. gadā Starptautisko sieviešu dienu par atzīmējamu atzina ANO. Mūsdienās 8. marts joprojām ir brīvdiena 12 bijušajās PSRS republikās (atskaitot Baltijas valstis), kā arī virknē valstu, kas savulaik cieši sadarbojās ar Maskavu (Kubā, Angolā, Mongolijā, Vjetnamā utt.). Interesanti, ka Ķīnā un Madagaskarā brīvdiena tiek piešķirta tikai sievietēm.