Režisors Serebreņņikovs atlaists no amata Maskavas Gogoļa centra teātrī

© Romāns Kokšarovs/F64 Photo Agency

Režisors Kirils Serebreņņikovs, kurš pērn tika notiesāts par krāpšanu, atlaists no amata Maskavas Gogoļa centra teātrī.

51 gadu vecais režisors sociālajā tīklā "Instagram" publiskoja vēstuli, ko saņēmis no Maskavas Kultūras departamenta. Tajā teikts, ka viņa līgums ar Maskavas Gogoļa centra teātri, kas beidzas 25.februārī, netiks pagarināts.

"Gogoļa centrs kā teātris un ideja turpinās dzīvot," rakstīja Serebreņņikovs.

"Nezaudējiet drosmi. Bezcerībā nav nedz dzīvības, nedz brīvības," viņš piebilda.

Daudzkārt godalgotais režisors Serebreņņikovs, kurš iestudējis teātra izrādes arī Latvijā, tika aizturēts 2017.gada augustā. Apsūdzībā bija teikts, ka viņš kopā ar līdzdalībniekiem piesavinājies 129 miljonus rubļu (1,44 miljonus eiro pēc pašreizējā kursa), kas no valsts līdzekļiem piešķirti vienam no Maskavas Gogoļa centra teātra projektiem.

Serebreņņikovs viņam izvirzītās apsūdzības noraidījis, bet Krievijas situācijas pazinēji uzskata, ka apsūdzības ir politiski motivētas, jo Serebreņņikovs atklāti kritizējis prezidenta Vladimira Putina režīma politiku, arī 2014.gadā īstenoto Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksiju. Viņš kritizējis arī pareizticīgo baznīcu.

Režisors gandrīz divus gadus pavadīja mājas arestā, no kura tika atbrīvots 2019.gada aprīlī.

Nedēļu pirms atbrīvošanas režisoram tika piešķirta Krievijas Kinematogrāfijas mākslas akadēmijas nacionālā prēmija "Nika" par filmu "Ļeto" ("Vasara"), kas vēsta par rokmūziķi Viktoru Coju.

Pagājušā gada jūnijā tiesa Maskavā atzina Serebreņņikovu par vainīgu krāpšanā lielā apmērā un piesprieda viņam trīs gadu nosacītu cietumsodu un 800 000 rubļu naudassodu. Viņam tika arī aizliegts vadīt kultūras organizācijas.

Serebreņņikova notiesāšana izpelnījās kritiku gan Krievijā, gan ārvalstīs.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs šodien paziņoja, ka Kremlim nav nekādas saistības ar faktu, ka Serebreņņikovs pamet Gogoļa centru.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais