ASV mirusi pasaules vecākā igauniete

© Pixabay

ASV Ņūdžersijas štatā mirusi pasaules vecākā igauniete Illa Tompū, kas pagājušā gada 26.oktobrī svinēja savu 108.dzimšanas dienu, vēsta laikraksts "Tartu Postimees".

Illa Toompū dzimusi 1912.gadā Sanktpēterburgā, beigusi ģimnāziju Narvā, 1944.gada septembrī no Tallinas ostas kopā ar diviem dēliem devusies uz Vāciju, kur piecus gadus pavadījusi Kemptenes pārvietoto personu nometnē. 1949.gadā pārcēlusies uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kur strādājusi par grāmatvedi un bankas ierēdni Ņujorkā un aktīvi iesaistījusies igauņu kopienas dzīvē, bijusi Ņujorkas igauņu kora līdzdibinātāja un vadītāja.

Kopš septiņdesmito gadu vidus apmetusies Ņūdžersijas štata Leikvudā, kas pazīstama kā nozīmīgs Amerikas igauņu centrs ar Igauņu namu, kļuvusi par igauņu skolas skolotāju un grāmatvedi, dziedājusi korī, diezgan lielā vecumā iemācījusies vadīt automašīnu.

Par pasaules vecāko igaunieti Tompū tika oficiāli atzīta pirms septiņiem mēnešiem, kad dzimtenē devās mūžībā viņas vienaudze, bijusī Sāmsalas skolotāja Marta Kivi.

No abiem Tompū dēliem dzīvs ir viens - bijušais ASV Gaisa spēku analītiķis Ādu Karemā, kas šobrīd ir 85 gadus vecs.

Pašlaik vēl nav noteikts, kas pārmantojis pasaules vecākās igaunietes titulu pēc Tompū aiziešanas.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais